Oficiāli peldsezona Latvijā sākas 15. maijā, bet beidzas 15. septembrī. Šobrīd Latvijā ir 54 oficiālas peldvietas, kas atbilst normatīvajiem aktiem un kurās izpildītas prasības un kritēriji, lai saglabātu šo statusu. Lai gan Aizkraukles reģionā oficiālu peldvietu nav, mums netrūkst iespēju nokļūt pie ūdenstilpēm un baudīt ūdenspriekus. Cits temats ir ērtības, kas atpūtu pie ūdens padara tīkamāku.
Bērnības peldētavu demolē
Aizkrauklē visapmeklētākā ir pludmale pie “Kapteiņa krodziņa”. Vide un krasts ir piemēroti peldvietai. Iedzīvotāji to ir iecienījuši arī ērtību dēļ — te ir ģērbtuves, tualetes, rotaļu laukums bērniem, volejbola laukumi. Citi peldas ūdenskrātuvē pie kultūras nama. Aptuvenās gada izmaksas abu peldētavu iekārtošanai un uzturēšanai ir ap 9000 eiro, tajā skaitā tiek finansēts uzraudzības dienests uz ūdeņiem pie “Kapteiņa krodziņa”, gādāts par smiltīm, atkritumu izvešanu.
Jaunieguvums ir peldvieta Aizkraukles pagasta karjerā, kuras aprīkošanai izmantoti projekta līdzekļi. Šo vietu īpaši iecienījušas ģimenes un draugu kompānijas.
Pirms nepilniem 20 gadiem aizkrauklieši devās peldēties uz pludmali pie kultūras nama. Kopš bērnības atceros smiltis, šūpoles un slīdkalniņu. Pludmale bija pilna ar sauļoties gribētājiem, arī ūdenī vajadzēja uzmanīties, lai neapšļakstītu līdzās peldošos. Šodien situācija ir mainījusies, un atpūtnieku te kļuvis mazāk.
Aizkraukliete Inese ar ģimeni regulāri nāk uz peldvietu pie Aizkraukles novada kultūras nama. Ar trīsgadīgo dēlēnu aiziet uz pilsētas otru galu — uz pludmali pie “Kapteiņa krodziņa” — ir grūti. “Dzīvoju kultūras nama tuvumā, tādēļ peldēties ejam tieši uz šejieni. Krasts ir diezgan akmeņains, tādēļ ūdenī bez sandalēm nebrienam. Man bažas sagādā suņu saimnieki, kas šo vietu ir iecienījuši pastaigām ar saviem četrkājainajiem mīluļiem. Pievakarēs suņi bieži tiek palaisti izskrieties. Dzīvnieki skraida pa pludmali, kā arī tiek peldināti. Suņu saimnieki pārsvarā cenšas norobežoties no citiem atpūtniekiem, bet tāpat esmu nobažījusies,” stāsta Inese.
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, teic: “Agrāk bija peldvieta pie Aizkraukles kultūras nama. Daļai iedzīvotāju tā ir tuvāk un būtu ērtāk apmeklējama, bet šo pludmali ir grūti nosargāt no vandaļiem. Par to liecina pieredze. Savulaik entuziasti, labu gribēdami, realizēja labiekārtošanas projektu, bet ātri vien viss tika izdemolēts. Iespējams, nākamajā finansēšanas periodā, no 2015. gada, varētu domāt par turpmāku šīs peldvietas labiekārtošanu, smilšaināku krastu. Pagaidām pašvaldība no budžeta nespēj uzturēt divas peldētavas. Veselības inspekcija regulāri novērtē ūdens kvalitāti Daugavā un rezultātus paziņo pašvaldībai. Šīgada atzinumu vēl gaidām.”
Glābšanas stacijas vairs nav
Raivo Stumbris, Uzraudzības dienesta uz ūdeņiem organizators, stāsta: “Darbojos pludmalē pie “Kapteiņa krodziņa” kā Uzraudzības dienesta pārstāvis. Pirms daudziem gadiem glābšanas stacija bija netālu no kultūras nama — bija ūdenslīdēji, medicīnas māsas, arī vairāki glābēji, kuri strādāja maiņās. Pie “Kapteiņa krodziņa” glābšanas stacija nekad nav bijusi. Uzraugu, lai pludmalē būtu kārtība, kā arī sniedzu pirmo medicīnisko palīdzību. Pārsvarā palīdzība nepieciešama grieztu brūču aprūpēšanā. Lai izveidotu nopietnu glābšanas punktu, nepieciešams liels finansējums. Par laimi, ne šogad, ne pēdējos gados nopietnu nelaimes gadījumu te nav bijis.”
Droša pelde baseinā
Pļaviņās iedzīvotāji var droši peldēties atklātajā peldbaseinā. Peldvietā ir tualete, šogad novietotas jaunas ģērbtuves. Teritorijā ir arī pludmales volejbola laukums un basketbola grozs. Peldētāju drošībai izliktas bojas, ir dežuranti un glābšanas riņķi. “Katru gadu, sākot peldēšanas sezonu, tiek ņemtas ūdens analīzes. Mūsu peldvietā ir laba ūdens kvalitāte. Peldbaseins tiek piepildīts no blakusesošās Skanstupītes. Diemžēl baseina betona konstrukcijas ir novecojušas un izdrupušas. Tāpēc deputāti nolēma izstrādāt jaunu tehnisko projektu rekonstrukcijai un meklēs līdzekļus projekta realizēšanai,” informē Aivars Bardovskis, Pļaviņu novada domes izpilddirektors.
Pludmale —
nākotnes iecere
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris domā, ka Koknesē peldvieta varētu būt tajā pašā vietā, kur bijusi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas. Deviņdesmitajos gados pludmales apkaimē esošās platības privatizēja, un tas ir vēl viens šķērslis, kas jānovērš, lai varētu izveidot peldvietu.
“Grūti iedomāties piemērotāku vietu peldēšanai kā bijušo pludmali. Līcis ir jāpadziļina, jāizveido ūdens caurplūde un jāvienojas ar zemes īpašnieku,” stāsta Dainis Vingris. “Pirms tam jāveic ģeoloģiskā izpēte, jāizstrādā tehniskais projekts, kurā tad arī varētu iekļaut peldvietu. Teorētiski tā varētu būt, kad un kā tas īstenosies, šobrīd grūti spriest.”
Skrīveru novadā nav labiekārtotu peldvietu, netiek veikts arī ūdens monitorings. Iedzīvotāji peldēties dodas uz Līču ūdenskrātuvi un Daugavu. Viens no uzdevumiem Skrīveru novada attīstības programmā 2014. — 2020. gadam ir ierakstīts: “Izveidot mūsdienu prasībām atbilstošas peldvietas.”
Peldētāju vietā
copmaņi
Arī Jaunjelgavā nav pašvaldības veidotas vai uzturētas peldvietas. “Ja nākotnē radīsies iespēja piesaistīt dažādu finanšu instrumentu līdzekļus, tad varēs domāt par peldvietu izveidi,” informē Evija Vectirāne, novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Jaunjelgavieši paši ir iestaigājuši taciņas uz Daugavu un atraduši vietas, kur peldēties. Atpūtnieku ērtībām promenādē ir novietotas pārģērbšanās kabīnes un tualetes, vairākās vietās izveidoti pakāpieni, pa kuriem var nokāpt pie Daugavas, bet te biežāk sastopami makšķernieki nekā peldētāji.
***
Guntars Laukazīle, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas komandieris, stāsta: “Aizkraukles reģionā situācija ir mierīga. Šajā sezonā ir bijis viens izbraukums glābšanas darbiem uz ūdens. Tas bija Pļaviņās, pie Aiviekstes tilta. Ierodoties notikuma vietā, pārbaudījām ūdens akvatoriju, bet neko neatradām. Divas dienas vēlāk saņēmām izsaukumu no policijas, ka nepieciešama mūsu dienesta palīdzība, lai izceltu noslīkušo no Aiviekstes upes. Pavasarī Neretas postenis saņēma izsaukumu izvilkt noslīkušo cilvēku no piemājas dīķa.” ◆
