Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” aicināja pašvaldību vadītājus, šīs nozares speciālistus un arī žurnālistus uz konferenci “Latvijas autoceļu sakārtošanas stratēģija” Rīgā.
Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” aicināja pašvaldību vadītājus, šīs nozares speciālistus un arī žurnālistus uz konferenci “Latvijas autoceļu sakārtošanas stratēģija” Rīgā. Runātāju bija daudz, taču konferences dalībnieki atzina, ka vērtīga dzirdējuši maz.
Aizkraukli piemin kā piemēru
Satiksmes ministrijas speciālisti pirms kāda laika prezentēja valsts autoceļu attīstības programmu nākamajiem divdesmit gadiem, un arī konferences dalībnieki saņēma bukletu, kurā trijās kartēs attēloti darbi valsts autoceļu tīklā 2006. — 2008. gadā, valsts galveno autoceļu sakārtošanas programma 2007. — 2013. gadam un valsts maģistrāļu izbūves perspektīvā shēma līdz 2025. gadam.
Prezentējot šo materiālu, nu jau bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka labi autoceļi ir valsts ekonomikas mugurkauls. Tie ir kā organisma asinsrite, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt tajā dzīvības funkcijas. Kā piemēru viņš nosauca Aizkrauklē nupat uzcelto “Jeld—Wen” rūpnīcu, uzsverot, ka viens no uzņēmuma vietas izvēles nosacījumiem bija labs ceļš un dzelzceļa tuvums.
Dzīvība tikai Rīgā?
Protams, tas ir skaists salīdzinājums, taču, izpētot ministrijas piedāvātās kartes un programmas, skaidrs, ka naudu galvenokārt plānots ieguldīt dažos valsts galvenajos autoceļos, kuri no ostām un lielākajiem robežkontroles punktiem ved uz galvaspilsētu Rīgu. Šlesera kungs arī nenoliedza, ka Latvijai jābūt tranzīta un kravu pārvadājumu valstij ar attīstītiem galvenajiem ceļiem.
Ko darīt cilvēkiem, kuri dzīvo laukos — Vidzemes un Kurzemes vidienē, pierobežā Zemgalē, Latgales nomaļākajās vietās? Kartē turp neved krāsās iezīmēti ceļi, kas liecinātu, ka tos drīzumā plānots uzlabot vai būvēt no jauna. Vai tas nozīmē, ka tur nevajag attīstītu ekonomiku un “nodrošināt asinsriti dzīvības funkcijām”? Diemžēl uz šiem jautājumiem atbildes nebija.
Būvēs jaunu un remontēs veco
Viens no visbiežāk nosauktajiem vērienīgajiem projektiem saistīts arī ar Aizkraukles rajonu. Tā ir Latgales autoceļa izbūve ar mērķi atslogot Rīgas—Daugavpils šoseju — ceļu, pa kuru visvairāk kravu plūst uz Austrumiem. Pirmajā posmā plānots izbūvēt ceļu no Rīgas līdz Koknesei, un tam paredzēts izmantot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, kā arī piesaistīt privāto kapitālu. Pirmajā kārtā laikā no 2007. līdz 2010. gadam iecerēts izbūvēt pirmās divas ceļa joslas, bet divos nākamajos gados — vēl divas joslas.
Autoceļu remonta plāns 2006.— 2008. gadā Aizkraukles rajonā paredz vēl dažus lielākus darbus. Šogad turpinās šosejas Rīga—Daugavpils rekonstrukciju piecu kilometru garā posmā no Skrīveru zinātnes centra līdz “Klidziņai”. Šosejas posma pārbūve divu kilometru garumā plānota arī Kokneses pagasta teritorijā. Savukārt uz šosejas pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas ierīkos ar luksoforu regulējamu gājēju pārēju. No pilsētas līdz stacijai ir izbūvēts gājēju celiņš, un iezīmētas arī gājēju pārejas, taču, lai gan par to liecina ceļa zīme un svītras uz šosejas, ārpus apdzīvotas vietas gājējiem, šķērsojot ceļu, priekšrokas nav. Tas apdraud ceļa šķērsotājus, tāpēc, lai uzlabotu situāciju, nolemts ierīkot regulējamu pāreju.
Deviņus kilometrus garā posmā iecerēts atjaunot Pļaviņu apvedceļa asfalta segumu. Būvējot šo ceļu, tur uzklāta tikai viena plāna asfalta kārta, un tā jau sen nolietojusies. Šajā un nākamajā gadā plānots klāt jaunu asfalta segumu vairākos ceļa Valle—Nereta posmos. Remontdarbi sadalīti trijās kārtās, un vispirms paredzēts labot ceļa gabalu no Valles līdz Kurmenei un pēc tam no Ērberģes līdz Kalniešiem. Saistībā ar programmu “Valsts 2. šķiras autoceļu sakārtošana novada atbalstam” iecerēts grants seguma remonts ceļam Jaunzemi—Smēdes Mazzalves pagastā, kā arī tilta remonts pār Viesītes upi ceļā Sērene—Kalnieši.
Visam naudas nepietiek
Aizkraukles rajonā jau ilgus gadus “rūpju bērns” ir ceļa Aizkraukle—Jēkabpils posms, kurš ved cauri Sērenes, Seces un Staburaga pagastam. Ik gadu, spriežot par Rīgas—Daugavpils šosejas atslogošanu, runā tieši par šo ceļu, tāpat katru gadu to iekļauj remontējamo sarakstā, bet tieši tāpat katru gadu darbus atliek. Arī šoreiz nevienā Satiksmes ministrijas piedāvātajā kartē šis ceļš nav iezīmēts kā remontējams ne tuvākā, ne tālākā nākotnē. Gan Seces pagasta padomes pārstāvis Alberts Zarāns, gan “Staburags” atbildīgajām amatpersonām jautāja, kad beidzot salabos arī šo ceļu?
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume sacīja, ka šī ceļa pārbūves projekts jau ir gatavs, taču izpilde atkarīga no Zemgales plānošanas reģiona. “Tur izvirzītas trīs prioritātes — ceļa Nereta—Subate—Ilūkste, ceļa Siliņi—Aknīste un ceļa Jēkabpils—Aizkraukle remonts. Šie projekti ir iekļauti nākamajā plānošanas periodā, taču pēdējos gados remontdarbu izmaksas strauji pieaugušas un ir skaidrs, ka visiem iecerētajiem darbiem naudas nepietiks. Ja Zemgales plānošanas reģionā izlems mainīt prioritāšu secību un nolems, ka Jēkabpils—Aizkraukles ceļa remonts jāveic pirmām kārtām, mēs to darīsim. Pagaidām šī ceļa remonts atbīdīts trešajā vietā.”
Ministra maiņa kavē procesu
Spraigas diskusijas bija par valsts atbalstu pašvaldību ceļu kopšanai un remontam. Konferences vadītāji nākamajos gados pašvaldībām solīja zelta kalnus. “Staburags” noskaidroja vairāku pagastu vadītāju viedokli par to, kā viņi uztver šos plānus un solījumus.
Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons priecājas, ka vismaz Rīgas—Daugavpils šoseja šī pagasta teritorijā būs sakārtota. “Arī mēs darījām visu, ko varējām, lai dabūtu naudu šosejas remontam, kaut tas nav pašvaldības ceļš. Negāja viegli, bet naudu piešķīra darbiem, kuri sākās pagājušajā gadā un turpināsies šogad. Izpētot valsts piedāvāto autoceļu kopšanas un remontu finansējumu pašvaldībām, priecājos par summām, kuras mums sola. Šogad pašvaldībām plānots 31 miljons latu, bet nākamgad pat divas reizes vairāk. Diemžēl reālajā dzīvē bieži vien notiek citādi, nekā rakstīts uz papīra. Īpaši šajā situācijā, ka atkal būs jauns satiksmes ministrs. Tas visus iesāktos procesus krietni aizkavēs,” stāsta Pēteris Jansons.
Gaida reālu atbalstu
Kurmenes pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Kondrāts noskaņots skeptiski. Pagājušajā gadā kurmenieši no valsts ceļu kopšanai un remontam saņēma septiņus tūkstošus latu, šogad šim mērķim paredzēts 12 tūkstošu. Ņemot vērā nākamā gada prognozes, Kurmenes pagastam nākotnē vajadzētu saņemt jau 22 tūkstošus. Taču par kādiem plāniem var runāt, ja šīgada plānotais finansējums vēl nav apstiprināts un pagasts pagaidām saņem naudu katru mēnesi atbilstoši pagājušā gada līmenim? “Uz papīra jau viss izskatās labi. Ja mums iedotu tik, cik plānots, varētu pašvaldības ceļus sakārtot tā, lai tie visu gadu būtu izbraucami. Taču nu jau atkal būs jauns ministrs, un visi plāni var mainīties,” piebilst Kondrāta kungs.
“Vērtīgākais, ko guvu šajā konferencē, ir informācija par līdzekļiem, kuri plānoti pašvaldību ceļiem. Būtiski ir arī tas, ka “iezīmēta” lielāka daļa akcīzes nodokļa maksājuma, kuru paredzēts ieskaitīt valsts autoceļu fondā. Ceru, ka šie solījumi īstenosies ne tā, kā to demonstrēja Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis — tikai vēlēšanu gados. Arī šis ir vēlēšanu gads, un konferencē paustā informācija netieši norādīja, par kuru partiju balsot,” stāsta Daudzeses pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš. Arī viņš cer, ka naudu, kura pašvaldībām solīta, tās saņems un pagasti varēs paveikt ko vairāk nekā ” dzēst ugunsgrēkus” uz vietējiem ceļiem.
