Patīkams vaļasprieks un sportisks azarts ir tas, kas raksturīgs Pļaviņu novada čempionātam sēņošanā, ko sadarbībā ar pašvaldību rīko biedrība “Pļaviņu pļāvēji”. Šogad tas notika jau piekto reizi, pulcējot ap 40 sēņotāju, kuri arī ikdienā ir aktīvi mežā gājēji.
Ieilgušais sausums gan šoruden samazinājis sēņu daudzumu, tomēr gluži bešā neviens no meža nepārnāca. Vairāk varēja atrast bērzlapes, kādas rudens sēnes un rudās apšu bekas. Sēņu karalienes baravikas gan vēl laikam dus sūnās. Tomēr, kā atzina “Pļaviņu pļāvēju’’ vadītāja Sarmīte Norvaiša — galvenais jau nav tikai sēņu daudzums, bet pozitīvas emocijas, ko var smelties pastaigā mežā skaistā rudens dienā. Tādas patiesi varēja gūt vienā no Aiviekstes pagasta mežiem netālu no Līdaces ezera. Saule sildīja, pūta lēns vējiņš un gaiss smaržoja.
Sēņotāju rīcībā bija divas stundas, un šajā laikā dalībnieki nostaigāja diezgan lielus attālumus, lai atrastu pēc iespējas vairāk sēņu. Katra guvums bija atšķirīgs, bet nevarēja teikt, ka sēņu mežā ļoti maz, jo dažs varēja lepoties pat ar vairākiem pilniem spaiņiem, un kopējais svars bija mērāms vairākos kilogramos. Citam groziņš bija tukšāks, bet daudz jau arī atkarīgs no katra sēņotāja veiksmes. Tomēr solītās pozitīvās emocijas guva katrs. Turklāt arī mežā neapmaldījās neviens, kas iespējams, pateicoties atskaņotajai mūzikai, par ko parūpējās Andris Reiznieks. Tā skanēja ļoti lielā attālumā.
Sēņošana Latvijā ir noturīga tradīcija, tāpēc tā saista dažādas paaudzes, kas visbiežāk pārmantota ģimenē. Tāpēc sacensībās neiztrūkstoši piedalās arī bērni un jaunieši. Šoreiz pilnākie grozi bija Edītei Cucanei un Endijam Striginam. Jaunākā dalībnieka gods — mazajam Oskaram Stepēnam, kura vectēvs Viktors Krists uzvarēja vīriešu konkurencē. Viktors ir aktīvs sēņotājs arī ikdienā, pazīst mežus un zina labākās sēņu vietas. Tā kā dalībnieki iepriekš nezina, kur notiks sacensības, tad palīdz veiksme un veiklība. Sievietēm labākā sēņotāja bija Inga Gabere, bet senioriem nepārspēts palika Valijs Sirmais.
Kā allaž, noteica arī uzvarētājus pagastu un pilsētas konkurencē. Trešajā vietā ierindojās klintainieši, otrajā — Pļaviņu pilsētas sēņu lasītāji, bet uzvarēja aiviekstieši, kuri arī bija viskuplākajā skaitā. Neparastākās formas sēni todien izdevās atrast Ingrīdai Liepiņai, bet vērtīgākais guvums bija Sandra Stūra salasītās apšu bekas.
Tie, kuri todien mežā neatrada daudz sēņu, varēja salasīt ogas vai sameklēt kādu dabas brīnumu. No tiem, kā allaž, tapa kompozījas. Šoreiz tāda bija viena, ko ar palīgiem veidoja aiviekstiete Irēna Spūle-Vilcāne.
Pēc tik labas pastaigas mežā visi varēja mieloties ar Jāņa un Dainas Pavlovu vārīto sēņu zupu. Jānis atzina, ka zupai vislabāko garšu dod baravikas, bet šogad to mežā vēl maz, tāpēc vajadzēja iztikt ar to, kas ir. Tomēr visiem zupa ļoti garšoja.
Ēdot zupu, bija arī laiks pārrunāt, kā kuram veicies, kāda šogad sēņu raža un kā labāk tās pagatavot. Rita Ginaite atzina, ka sēņu ziemai jau sagatavots pietiekami, neraugoties uz šīs vasaras sausumu. Viņu ģimenē tās garšo visiem un dažādas. Aktīvs sēņotājs ir arī otrās vietas ieguvējs vīriešu konkurencē Didzis Vilciņš. Šoreiz viņš varēja lepoties ar pāris kilogramiem sēņu. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka dabā nekad nav tukšuma — jāprot tikai tās atrast.
Tagad sēņotāji var gatavoties nakts sēņošanas sacensībām, kas notiks 21. septembrī. Visus interesentus gaida pulcējamies pulksten 20 pie Aiviekstes pagasta padomes ēkas, un tad uz mežu! Kur tieši — kā allaž, vēl ir noslēpums. ◆
