Lietainajam laikam ir arī sava priekšrocība — mežos labi aug sēnes. “Vasara ir laiks, kad var nopelnīt,” saka cilvēki, kuriem ogošana un sēņošana nereti ir vienīgais iztikas avots.
Kā šovasar veicas ogotājiem un sēņotājiem un vai meži tiešām ir sēņu pilni? Par to labprāt stāstīja Seces pagastā sastaptie cilvēki. Šajā pagastā ir divas vietas, kur iepērk meža veltes, te ik dienas noteiktos laikos piestāj arī mašīna, kur iepērk mellenes un gailenes. Sēnes iepērk par 1,55 eiro kilogramā, par melleņu kilogramu ļaudis saņem 1,15 eiro, taču cena mainās vai ik dienu — tā atkarīga gan no sēņu kvalitātes, gan daudzuma. Arī vienā pagastā katrā iepirkuma vietā cena atšķiras no pieciem līdz desmit centiem, un ir cilvēki, kuri vispirms noskaidro, kur var saņemt vairāk, bet lielākoties katram ogotājam un sēņotājam ir sava vieta, kur viņš savāktās meža veltes pārdod.
Sanita, kura iepērk meža veltes, bilst: patlaban sēņu tiešām ir vairāk. Piemēram, vakar iepirkts apmēram 100 kilogramu gaileņu un melleņu. Viņa bilst, ka vasaras sākumā gailenes iepirktas pat par četriem un pieciem eiro kilogramā, taču cenas vai ik dienu krītas. Sieviete bilst, ka mazākā vērtē ir pāraugušas un lielas sēnes, taču viņa cenšas tādēļ cenu nesamazināt: tomēr cilvēks gājis un lasījis.
Sanita teic, esot pārsteigta par to, ka sēņu un ogu bizness neinteresē bērnus, jaunieši vispār šo naudas pelnīšanas veidu neatzīst. Esot vien pāris skolas vecuma zēnu un meiteņu, kuri ļoti bieži pārdodot meža veltes un tādējādi pelnot naudu skolas lietām. “Atceros, kad vēl dzīvoju Lubānā, ļoti daudzi bērni un jaunieši, arī mani bērni, gāja ogot un sēņot, tagad ar šo lietu aizraujas vien retais,” saka viņa.
Daudzi cilvēki atzīst: vasara ir laiks, kad tie, kas var un grib, nopelnīt var. Esot ģimenes, kas dienā nopelnījušas pat 200 eiro. Lielākoties peļņa vienam cilvēkam gan esot ap 20—30 eiro dienā.
Vai sēņu raža šogad ir laba? Ainārs, kura sēņotāja stāžs ir vairāk nekā 20 gadu, atzīst: nevar teikt, ka šogad sēņu ir vairāk nekā citugad, savas vietas zināmas, un tur allaž var kaut ko salasīt.
“Izcila sēņu raža noteikti nav — ja līst, sēnes aug ik gadu,” saka Irēna, kura ik vasaru jau vairāk nekā piecpadsmit gadu ogot un sēņot dodas kā uz darbu. “Kad ir ogas, lasu tās, bet šogad sēņu ir vairāk. Man ir savas zināmās vietas, bet dažkārt, arī šodien, uzgāju kādu cirsmu, kur dažās stundās pielasīju trīs spaiņus sēņu.” Ik dienas piecos vai sešos ar velosipēdu uz mežu Secē, Staburagā vai Sunākstē, un bez naudas nepaliekot ne dienas. Irēna bilst, ka sākumā mežos bijis ļoti daudz baraviku, tagad vairs neesot. “Jāgaida rudens, augusta beigās augs arī baravikas,” saka viņa. Tās gan neesot pelņai, bet cepšanai un marinēšanai.
Divas kaimiņienes — Nataļja Bazule un Nataša Fomina — ik dienu ceļas četros rītā, un abas jau piecos ir mežā. Ar velosipēdu. Tā katru dienu. Sievietēm šis ir vienīgais ienākumu avots. Ik dienas pielasot pa diviem, trijiem spaiņiem melleņu. “Ogu nav ļoti daudz, meži jau izlasīti, taču atrast vēl var,” saka Nataļja. Pagājušajā mēnesī viņa esot nopelnījusi 322 eiro.
Šad tad viņai uz mežu līdzi dodoties arī 13 gadu vecais dēls, aizvakar viņš esot salasījis trīs spaiņus melleņu. Nataļjai ir trīs bērni, vecākā meita jau savā dzīvē, bet jaunākie vēl jāskolo. Meža veltes esot labs atspaids. “Darbs nav viegls, bet priecājamies, ka varam nopelnīt,” atzīst sievietes.
Uzziņa
Fiziska persona, kuras ienākumi no dažādu savvaļas velšu (sēņu, ogu, savvaļas ārstniecības augu un ziedu) pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, un tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma.
