Skrīveru zinātnes centrā veidojas bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības centrs.
Skrīveru zinātnes centrā veidojas bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības centrs. Zinātnieki pēta, kā daudzgadīgo zālāju, graudaugu un rapša sējumos ar videi draudzīgām metodēm ierobežot nezāļu izplatību un barot augus. Centrs zemniekiem jau rudenī piedāvās tīru sertificētu sēklu.
Lielākais lauks valstī
Skrīveru zinātnes centrā ierīkots Latvijā lielākais sertificētais bioloģiskās lauksaimniecības izmēģinājumu lauks 30 hektāru platībā. Tajā aug rapsis, daudzgadīgie zālāji, auzas, mieži un kartupeļi. Rudenī sēs arī ziemas rudzus. Nelielus izmēģinājumus šajā jomā veic arī Stendē, Vecaucē un Priekuļos.
Ar Zemkopības ministrijas atbalstu pētījumu veikšanai iegādāta speciāli bioloģiskajai saimniekošanai nepieciešama tehnika — sējmašīna, pleznu kultivators, augsnes frēze. Sagatavots investīciju projekts arī par bioloģiskās lauksaimniecības sēklaudzēšanas bāzes modernizēšanu 2004. gadā. Tas paredz sēklu žāvēšanas, tīrīšanas un tarošanas iekārtas iegādi. Zemkopības ministrija projektu atbalstījusi, nu tas iesniegts caurskatīšanai Finanšu ministrijā.
Lai par savu darbu informētu kolēģus, zemniekus un lauksaimniecības speciālistus, skrīverieši rīko lauku dienas. Uz pēdējām, kuras notika jūlija sākumā, interesenti bija atbraukuši pat no Daugavpils un Balviem.
Pareizi sagatavotā augsnē nezāles neaug
Daudziem varbūt radies priekšstats, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā lielākā problēma ir nezāles, jo to iznīcināšanai nedrīkst lietot nekādas ķimikālijas. Taču izmēģinājumu lauciņi Skrīveru zinātnes centrā pierāda, ka tā nav. Arī saimniekojot videi draudzīgi, veiksmīgi var tikt galā ar nezālēm. Pirmkārt, jādomā par augsnes sagatavošanu. Apstrādājot zemi ar speciālo pleznu kultivatoru, nezāļu saknes ir pamatīgi sabojātas un tās slikti dīgst. Ja graudaugi ir labi iesēti, sējums arī pats lieliski tiek galā ar nezālēm. Pētījumi liecina, ka nevar noliegt ecēšanas pozitīvo darbību pirms augu sadīgšanas.
Noder ķiploki, mārrutki, kosas
Liela nozīme ir arī sēklas kodināšanai. Tā kā bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst izmantot fungicīdus un insekticīdus, tad skrīverieši sēklu kodinājuši ar koku lapu pelnu izvilkumu. Var izmantot arī ķiploku sulu, lucernas miltus, sinepju izvilkumu, mārrutku sulu, stiklūdeni, kā arī vircas, kaļķa un pelnu šķīdumu.
Graudaugu slimību ierobežošanai lietojams tīras kosas preparāts. Var lietot arī ragu mēslu vai ragu silīcija preparātu. Ragu silīcija šķīduma izsmidzināšana kartupeļu stādījumos, piemēram, palielina cietes sastāvu bumbuļos. Tas labi iedarbojas pret lakstu puvi, graudaugiem palielina ražību. Pret kaitēkļiem bioloģiskajās saimniecībās var cīnīties ar tabakas novārījumu.
Piedāvā “tīru” sēklu
Zinātnieku uzdevums ir atrast Latvijas apstākļiem piemērotākās daudzgadīgo zālāju un graudaugu šķirnes, kuras piemērotas audzēšanai ar bioloģiskām metodēm. Tāpat jāatrod efektīvākās metodes augu barošanai, mēslošanai, nezāļu, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanai, lai iegūtu ekoloģiski tīru ražu un zemniekiem varētu piedāvāt tīru sēklas materiālu.
Jau šoruden Skrīveru zinātnes centrs zemniekiem, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, varēs piedāvāt sertificētu auzu, miežu un rudzu sēklu.
Graudus pirks “Zelta kliņģeris”
Graudus, kurus nenopirks zemnieki, labprāt iegādāsies maizes ceptuve “Zelta kliņģeris”, kura savā darbā izmanto tikai ekoloģiski tīras izejvielas. Savukārt salmus izbarošanai lopiem savākt pieteikusies viena no Latvijā lielākajām “tīrajām” saimniecēm Aelita Runce no Cēsu rajona Zaubes pagasta. Nākotnē varēs piedāvāt arī kartupeļu un daudzgadīgo zālāju sēklu.
Interese par Skrīveru zinātnes centra pētījumiem ir liela, jo šajā apkārtnē koncentrējušās diezgan daudzas bioloģiskās saimniecības. Aizkraukles rajonā tādu ir vairāk nekā 20, Latvijā esam pirmajā piecniekā “tīro” saimniecību skaita ziņā.
Skrīverieši šogad pirmo reizi saņems arī valsts atbalstu jeb subsīdijas par bioloģisko lauksaimniecību. Par hektāru sējumu centram aprēķināts aptuveni 40 latu gadā.
