Aizvadītā nedēļa bija spraiga, darba pilna un emocijām piepildīta — prieks par krietni gaišākiem agrajiem rītiem, ziņa, ka Latvijā jau atgriežas pirmie gājputni un arī pavasaris tūliņ būs klāt, mijās ar sentimentālu noskaņu, atvadoties no dzejnieka Imanta Ziedoņa. Tās nebija skumjas, drīzāk apziņa, ka tās ir skaistas beigas un vēl skaistāks kā cita sākums.
Atvadu ceremonija no dzejnieka notika Doma baznīcā, un atvadīties atnāca ne tikai viņa laikabiedri, draugi un paziņas, ar ziediem rokās pulcējās tauta — tūkstošiem cilvēku, kuri novērtējuši viņa mūža devumu. Manuprāt, cilvēka izpausme dzejā, dziesmā, teātra izrādē vai gleznā ir ļoti subjektīva, tāpat kā skatītāju un lasītāju vērtējums. Kaut arī kritiķi piešķir piecas vai trīs zvaigznītes izrādei it kā objektīvi, katra vērtējums sastāv arī no cilvēka iekšējām izjūtām, ieaudzinātajām vērtībām un gaumes. Tāpēc tie simti cilvēku, kuri tik vien bija spējīgi kā anonīmos interneta komentāros zākāties par Imanta Ziedoņa bēru ceremoniju, tai piešķirto naudu un apšaubīt viņa personību, neapzinās, ka nav pat atstarotāji Ziedoņa radītajai gaismai. Dzejnieks un viņa darbi, manuprāt, var patikt vai nepatikt, taču vienmēr ir iespēja nelasīt, neklausīties un neskatīties to, kas nepatīk. Kā Ziedonis “Kurzemītē” rakstīja par ķiploku — kas vienam smaržo, otram — smird. Katrs ir tiesīgs izdarīt savu izvēli, tas pat ir jādara, lai nepiesārņotu dzīvi ar nevajadzīgām un netīkamām lietām. Svarīgi atzīt, ka ar Ziedoņa darbiem un radīto vērtību skalu ir izaugušas un izdzīvojušas vairākas paaudzes, viņa devums ir kā akmenī iecirsts, tāpēc Ziedonis droši vien pasmaidītu par viņam pēc nāves veltītajām dzēlīgajām piezīmēm un milzīgo publicitāti uztvertu pavisam viegli.
Daudz ziņu lasīju saistībā ar 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Šovasar Latvijas novadu pašvaldībās vēlēsim par 147 domju deputātiem mazāk nekā 2009. gadā. 39 pašvaldībās 13 domnieku vietā būs jāievēl tikai deviņi domes deputāti, četrās pašvaldībās — 13, 60 pašvaldībās — 15, 15 novados — 17, bet Rīgas domē — 60 deputātu. Manuprāt, deputātu skaita samazināšana neietekmēs domes lēmumus un darbību, jo domes darbības virzienu lielākoties nosaka vadība neatkarīgi no tā, vai balso trīspadsmit deputātu vai deviņi.
Saistībā ar pašvaldību vēlēšanām nesnauž arī politisko spēku pretinieki. Aktīvi sākusies gan priekšvēlēšanu aģitācija, gan centieni ne tik labā gaismā atspoguļot savus konkurentus. Arī mūsu pastkastītes sasniedza portāla pietiek.com izdevums par partijas “Vienotība” biedru darbošanos aizvadītajos četros gados, par gūtajiem ienākumiem, uzkrājumiem un citiem labumiem. Atklāti, arī vulgāri un pārdroši, apgalvojumi raidīti “Vienotības” līderu virzienā — vai tie paliks neievēroti, vai varbūt kāds no “Vienotības” biedriem līdz pašvaldību vēlēšanām vēl pagūs tiesāties, redzēsim, taču mazo pašvaldību deputātiem un vadībai gan šo izdevumu vajadzētu izstudēt, lai saprastu, ka reģionālā prese “par ēšanu no pilnas pašvaldības siles” un “kampšanu” raksta ārkārtīgi maigi.
Aizvadītajā nedēļā atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu. Daudziem 8. marts joprojām atgādina padomju laikus un sarkanas tulpes, tāpēc demonstratīvi šo dienu ignorē. Man liekas, ikdienas skrējienā, risinot katram savas problēmas, 8. marts ir tieši vietā kā laipa starp aukstajiem ziemas mēnešiem un pavasari. Kolēģu klāts kafijas galds dāmām darbavietā, garāmgājēja sveiciens uz ielas un kāds uzmanības apliecinājums mājās — tā ir vēl viena nodzīvota saulaina diena. Lai gan, protams, arī šajos svētkos var pamanīties iztērēt tūkstošiem latu kā Rīgas dome — pilsētas ielās, parkos un laukumos izvietojot 13 latviešu mākslinieku gleznu reprodukciju izstādi, kas izmaksājusi teju deviņus tūkstošus latu. Mazās pašvaldības gan nevar atļauties tēriņus tikai savām sievietēm vien.
Lai gan neesmu liela sporta līdzjutēja, tomēr nepamanīti nepalika Latvijas labākā tenisista Ernesta Gulbja panākumi. Amerikas Savienotajās Valstīs notiekošajā prestižajā Indianvelsas “Masters 1000” sērijas turnīrā Gulbis guva pārliecinošāko uzvaru ATP turnīra mačos kopš 2008. gada, izcīnot uzvaru divpadsmit spēlēs pēc kārtas. Šobrīd Gulbis ir ATP ranga 67. vietā, un apbrīnas vērta ir viņa neatlaidība, gribasspēks un tiekšanās uz mērķi. To ikviens no viņa varam mācīties.
Savukārt florbolisti saņēma priecīgu vēsti, ka Latvijai uzticēta 2016. gada pasaules čempionāta florbolā vīriešiem rīkošana. Latvija konkurēja ar Čehiju, un izredzes bija 50 procentu. Manuprāt, šī ir iespēja parādīt, ka arī mūsu valsts spēj konkurēt, dažās jomās esam pat pārāki par citām Eiropas valstīm.
Gaidītā pavasara vietā aizvadītajā nedēļā piedzīvojām lielu salu, taču naskākie jau pamanījušies tecināt kļavu sulas. Mostoties dabai, sulu kūre pēc garās ziemas noteikti palīdzēs atmodināt un spirdzināt organismu.
Lasītājiem novēlu nebūt vienaldzīgiem pret notiekošo savā pagastā, pilsētā, pret norisēm valstī. Lasīt, sekot līdzi, iesaistīties un piedalīties visur, kur vien iespējams. Vienaldzība nokauj mūsos cilvēcību.
