Kurmenes pagasta zemnieku saimniecības “Staši” jaunais saimnieks Juris Sils jau noracis agros kartupeļus un pārdevis tos tirgū.
Kurmenes pagasta zemnieku saimniecības “Staši” jaunais saimnieks Juris Sils jau noracis agros kartupeļus un pārdevis tos tirgū. Taču par vidējo un vēlo kartupeļu šķirņu ražu bail pat domāt, jo karstais un sausais laiks traucē sasniegt gaidīto rezultātu.
Sili Kurmenē ir lielākie kartupeļu audzētāji Aizkraukles rajonā, Daugavas kreisajā krastā. Dārzenis, kurš Eiropā savlaik ievests no Spānijas, bet “dzimis” Ekvadorā un Peru, “Stašu” laukos kuplo 17 hektāru lielā platībā. Juris stāsta, ka lielāko daļu stādījumu aizņem agrās un vidējās šķirnes, vēlo ir mazāk, jo rudenī rodas problēmas ar dārzeņu novākšanu. “Stādām pieprasītākās šķirnes, piemēram, “Lauru” un “Vinetu”, kaut tām ne vienmēr kartupeļi ir tie garšīgākie. Pilsētnieki par tām kaut kur dzirdējuši un tos arī tirgū prasa,” piebilst Juris.
Mitrumu saglabāt palīdz agrotīkls
Ar kartupeļu audzēšanu “Stašos” nodarbojas jau vairākus gadus, taču tādi laika apstākļi, kādi ir šogad, piedzīvoti pirmo reizi, tāpēc brīžiem saimnieks ir neziņā, kā labāk rīkoties un ko gaidīt rudenī. Pēc lielā ziemas aukstuma zemi sagatavot kartupeļu stādīšanai varēja krietni vēlāk. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šie darbi aizkavējās par pāris nedēļām, un pirmie bumbuļi zemē likti tikai uz Juriem.
Lielākā daļa no 2,5 hektāriem agro kartupeļu audzēti zem agrotīkla. Tas palīdzēja augsnē ilgāk saglabāt mitrumu, un šajās vietās tupeņi auguši labāk, nesegtajās platībās raža tik laba nebija. Agrie kartupeļi pagājušajā nedēļā jau norakti, un iegūtā raža ir vidēji 25 tonnas no hektāra, kas šīm šķirnēm ir labs rādītājs. “Kad vedām kartupeļus uz tirgu, radās sajūta, ka cilvēki Rīgā kļuvuši turīgāki, jo šogad ar kartupeļu pārdošanu veicās labāk nekā citus gadus. Arī iepirkuma cena šobrīd ir pietiekami augsta,” priecājas kurmenietis.
Daba pieviļ
Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, kad lietavu dēļ vasaras beigās puse kartupeļu izslīka, “Stašu” jaunais saimnieks šogad tiem izvēlējās augstākas un smilšainākas vietas. Taču daba atkal ar zemniekiem izspēlēja joku, un nu ilgstošā karstuma dēļ kartupeļi brangāk aug tajās vietās, kur pērn slīka, bet smilšainajās vietās tie ir pavisam slikti. Grūti prognozēt arī citus darbus, piemēram, vēlāko šķirņu lauki parasti pirms Jāņiem pirmo reizi jau nomigloti pret lakstu puvi, bet šogad kartupeļu laksti vēl tik mazi, ka nav pat īsti ko miglot. Lielajā karstumā tie vīst, bumbuļu ir maz un neattīstīti.
Kartupeļu selekcionāri no Priekuļiem iesaka stādījumus laistīt, arī Juris par to domājis, un, ja vien būtu tāda iespēja, to arī darītu, taču nevienam “Stašu” tupeņu laukam tuvumā nav ūdenskrātuves un nav arī tik lielas mucas, lai pievestu ūdeni. “Tirgū satikos ar citiem kartupeļu audzētājiem, un mums visiem ir līdzīgas problēmas. Dažiem šī laistīšanas iespēja ir. Laukos, kuri laistīti, un laukos, kuri palikuši sausumā, bumbuļi ļoti atšķiras,” piebilst kartupeļu audzētājs.
Zemniekam jābūt gaišreģim
Diemžēl tieši neprognozējamie laika apstākļi zemniekiem sagādā vislielākās problēmas. Vienu gadu daba “sūta” ilgstošas lietavas, citu — atkal ilglaicīgu sausumu un karstumu. Lauku cilvēkam reizēm jāiejūtas gaišreģa lomā, lai zinātu, ko sagaidīt nākotnē un kā plānot savu darbu. Laukos gan netrūkst zinošu cilvēku, kuri laiku prognozē pēc noteiktām dabas parādībām, taču Juris to nav izmantojis. Viņš paļaujas uz dabu un savu darbu, cerot, ka lietus vēl būs un tas veicinās kartupeļu augšanu. “Lai apstrādātu savus laukus, esmu ieguldījis lielu darbu un arī līdzekļus, tāpēc ceru, ka nebūšu zaudētājs. Saimniecība saņem arī subsīdijas par kartupeļu stādījumiem, taču šis atbalsts ir tik mazs, ka pat minerālmēsliem neiznāk,” piebilst saimnieks.
Izbrīvē atvaļinājumu
Šobrīd kartupeļu audzētājam ir neliels atelpas brīdis, jo agrie tupeņi jau pārdoti, bet vidējie būs rokami tikai augustā. Katru gadu Juris kopā ar sievu Daigu, kura strādā par mūzikas skolotāju Kurmenes pamatskolā, šajā laikā dodas atpūsties uz ārzemēm. Pagājušajā gadā viņi bija Norvēģijā. Šogad gan ceļojums būs jāatliek, jo Silu jaunākā atvasīte ir tikai septiņus mēnešus veca. Vēl par jaunu, lai ceļotu kopā ar vecākiem vai atstātu vienu uz ilgāku laiku.
Viesojoties “Stašos” un sarunājoties ar Daigu un Juri, saprotu, ka nevis jāgaužas par grūto dzīvi, bet jāprot organizēt savs darbs, lai arī zemnieks varētu izbrīvēt atvaļinājumu. Abi jaunie cilvēki ir aktīvās atpūtas piekritēji, dodas izbraukumā ar motociklu ne tikai apskatīt saimniecības laukus, bet arī tālākā ceļā, brauc ar laivu, Juris labprāt makšķerē vai dodas medībās. Viņš ir ne tikai stipras zemnieku ģimenes pēctecis, bet arī mednieku dzimtas pārstāvis. Medībās gājis viņa tēvs, vectēvs un pat vecmāmiņa. Juris atzīst, ka viņam nepatīk pilsētas burzma, bet gan dzīve laukos un zemes darbi. Juris saka: “Citas domas nekad nav bijis, kā tikai saimniekot savā dzimtajā pusē. Ne velti esmu apguvis lauksaimnieka profesiju Vecbebru tehnikumā un studējis arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Studijas gan nepabeidzu, taču zināšanas un pieredze ir.
