Vesetas upē Pļaviņu novada Vietalvas pagastā saistībā ar zivju resursu atražošanas programmu nule ielaists 8000 strauta foreļu mazuļu. Veseta ir viena no Latvijas upēm, kurā foreles vairojas arī dabīgi, taču viņu skaits ir neliels, tāpēc zinātnieki nolēmuši, ka šo zivju krājumi upē jāpapildina.
Diena ir karsta — termometra stabiņš pakāpies nedaudz virs +30 grādiem, tāpēc mazās strauta forelītes, kuras vislabāk jūtas vēsā ūdenī, uz Vietalvu atved speciāli aprīkotā automašīnā. Tajā foreles ceļo viņām piemērotos apstākļos — ūdens atvēsināts līdz +16 grādiem un to nepārtraukti bagātina ar skābekli no balona, lai 25 tūkstoši mazo zivtiņu būtu sveikas un veselas. Astoņi tūkstoši no viņām jau pēc mirkļa radīs jaunu mājvietu krāčainajā Vesetas straumē, pārējās — Aronā un Bērzaunē.
Mazās zivtiņas ātri pārvieto spaiņos un nes uz upi. Brīdi ļauj izlīdzināties ūdens temperatūrai spainī un upē, kas gan, pēc zivkopju teiktā, esot ļoti līdzīgas. Tad mazās aptuveni gramu smagās zivtiņas lēni iepeld straumē un paslēpjas aiz akmeņiem. Drosmīgākās pacerēs pat mēģina tvert ūdens virsmai tuvāk pielidojušos odus. Tas liecina, ka vēsajā upes straumē viņas jūtas lieliski. Brīdī, kad lasāt šīs rindas, forelītes jau tālu aizceļojušas gan augšup, gan lejup pa straumi.
Strauta foreļu mazuļi atvesti no zivjaudzētavas “Tome”. Tās direktors Ivars Putviķis stāsta, ka mazuļi izšķīlušies 8. martā.
— To, kurās upēs un cik zivju mazuļu jāielaiž, izlemj institūta “Bior” zinātnieki. Gada laikā Latvijas upēs kopumā ielaiž vairākus miljonus mazo zivtiņu, — saka Putviķa kungs. — To, vai strauta foreles te iedzīvosies, varēs zināt pēc trim četriem gadiem, kad zivtiņas būs izaugušas. Protams, daļa no nule ielaistajām zivtiņām ies bojā. Viena nespēs piemēroties jaunajiem dzīves apstākļiem, kādu apēdīs plēsīgās zivis — asari, līdakas, lielākās sugas māsas, tomēr šādu jau paaugušos zivju mazuļu ielaišana upē ir daudz efektīvāka, nekā ielaižot tikko izšķīlušos kāpurus.
Vienīgā problēma — paaudzētas zivtiņas ir pieradušas ēst mākslīgo granulēto barību. Upē viņām pašām būs jāmeklē barība un jānoķer tā, jāmācās izdzīvot. Arī vietējiem iedzīvotājiem jāsaprot, ka foreļupe un foreles tajā ir bagātība, kura jāsargā, un arī pašiem jārīkojas saudzīgi.
***
Pirms trīspadsmit gadiem Vesetā Vietalvas apkaimē ielaida varavīksnes foreles. Toreiz upē nonāca 300 līdz 400 gramu smagas zivis. Diemžēl copmaņu negausības dēļ lielāko daļu no viņām izķēra, neļaujot iedzīvoties. Nelielai daļai paveicās, jo pagājušajā vasarā kāds makšķernieks šādu zivi noķēris un brīnījies, kā varavīksnes forele, kura nav tipiska Latvijas ūdeņu iemītniece un mazāk prasīga pret dzīves apstākļiem, nokļuvusi šajā upē. ◆
