Mūsdienās visi ceļo. Tie, kam ir nauda, plātās ar atpūtas braucieniem uz siltajām zemēm vai ar Eiropas veikalu “ķemmēšanu”.
Mūsdienās visi ceļo. Tie, kam ir nauda, plātās ar atpūtas braucieniem uz siltajām zemēm vai ar Eiropas veikalu “ķemmēšanu”.
Pārējie — vienkāršie cilvēki (teiksim, es) — arī brauc, bet viņu ceļamērķis pārsvarā gadījumu nez kādēļ ir tieši Īrija. Un ne jau tikai tāpēc, ka mūsu bāleliņam īru alus garšotu labāk par pašu miestiņu….
Patiesais iemesls ir zāle.
Jā, tieši zāle Īrijā esot izteikti zaļāka, un to var apgalvot gandrīz ikviens, kurš kādu laiku padzīvojis šajā čaklo roku zemē. Neko sliktu jau nevar teikt: ja spēks ir un galva uz pleciem, nopelnīt tiešām var. Tomēr es “iegrābos” ar lidmašīnas biļeti, kuru turklāt vēl nevarēja mainīt, un tad prieks par iepelnīto naudiņu nedaudz noplaka.
Nu, kā varu zināt, kurā datumā vismaz pēc pusgada braukšu atpakaļ?
Kādu dienu satiku savu vecu paziņu Raimi. Šis tur jau kā vietējais. Prasu — bet kā tu dari, ar ko brauc? Šis neko, smaida. Tik vien pateica, ka caur Helsinkiem lidojot — tā iznākot lētāk, un atgriešanās datumu arī varot mainīt bez maksas.
Ha, šis domāja, ka es neko nesapratīšu! Painteresējos un uzzināju, ka lētākās gada biļetes tiešām pārdod somu “Finnair”. Arī atgriešanās laiku var mainīt bez maksas. Un arī diezgan ērti un ātri iznāk — no Rīgas uz Helsinkiem, tad pa taisno uz Dublinu.
Lūk, tā! Bet ko nu es tur daudz — paši domājiet, paši lemiet. Tikai vēlāk nesakiet, ka nezinājāt.