“Žēl, ka nepaspējām aizbraukt uz Dārza svētkiem Rundālē 1. jūlijā, kad rozes ir plaukumā, tagad droši vien tur viss jau noziedējis,” bažījās kāda māmiņa, kura nevarēja izlemt, kurp doties vienas dienas ceļojumā. Varam viņu nomierināt: brauciet droši! Rozes Rundalē zied līdz pat pirmajām salnām. Turklāt var ietaupīt naudu — nav jābrauc uz Versaļu Francijā, lai redzētu, kāds izskatās franču dārzs. Vienīgais Baltijā tas ir te — Rundālē.
Rastrelli būtu
apmierināts
Rundāles pils ansamblis aizņem 72 hektārus, tajā ietilpst arī 10 ha lielais franču dārzs. Ja no mākoņa maliņas uz atjaunoto dārzu šodien nolūkotos arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli, kurš 1735. gadā to izplānoja, viņš būtu ļoti apmierināts — viņa idejās veiktas vien sīkas korekcijas. Dārzs tika ierīkots paralēli pils būvniecībai — no 1736. līdz 1740. gadam. Tajā iekļauti visi tipiskie baroka laika elementi — ornamentālie parteri, dzīvžogu ietverti bosketi (koku, krūmu vai citu augu puduri parkā), zaļais teātris, lapeņu ejas (pergolas) un paviljoni.
Lai neapjuktu franču dārza ejās un labirintos, ieteicams pa to vispirms doties izbraucienā ar elektromobili, un gids īsumā izstāsta gan par dārza vēsturi, gan nākotni.
Viss jāsāk no jauna
Parka restaurācijas projektu veidoja toreizējās Ļeņingradas institūtā “Giproteatr”. Dendroloģisko projektu izstrādāja Nacionālā botāniskā dārza speciālisti. Baroka dārzs restaurācijas sākumā bija aizaudzis, cirptie koki izstīdzējuši, partera vietā bija skolas sporta laukums. Lai franču dārzu pilnībā atjaunotu, vecie koki bija jāizcērt un stādījumi jāveido no jauna. Kokus varēja sākt stādīt tikai 1984. gadā. 2008. gadā atklāja strūklaku. Grāfu laikā gan tāda nedarbojās. Kas zina, ja izdosies savākt ziedojumus, pēc pāris gadiem darbosies arī pārējās divas.
Grupē pa krāsām
Rožu dārzs aizņem vienu hektāru. Sākotnēji tas bija iecerēts kā vēsturisko rožu dārzs, bet realizācijas gaitā izveidojies par rožu muzeju, kas rāda arī mūsdienu rožu selekcionāru sasniegumus. Līdzās vēsturiskajām rozēm, kas bija zināmas jau Kurzemes hercogistes laikā un nākamo pils īpašnieku grāfa Zubova un grāfa Šuvalova laikā līdz 1914. gadam, partera tuvumā apskatāmi angļu rožu laukumi, pārējie laukumi grupēti pēc krāsām.
Viens laukums veltīts Latvijas selekcionāru rozēm. Lai uzskatāmāk varētu iepazīt dažādu valstu selekcionāru darbu, izveidoti 45 tā saucamie valstu apļi, kuros iestādītas 17 valstu 63 selekcionāru rozes.
Zilā roze nav zila
Leģenda vēsta, ka Rundāles dārznieks izaudzējis zilo rozi, tāpēc pie dārznieka mājas izveidots Zilās rozes laukums un zilo rožu kolekcijas pusloks. Tiesa, par zilām gan rozes var saukt tikai nosacīti. Drīzāk tās ir maigā ceriņkrāsā. Pēc masu medijos atrodamās informācijas, tikai 2008. gada 4. novembrī Japānā starptautiskajā ziedu gadatirgū tika demonstrēta pirmā īsti zilā roze. Tās izveidošanai tika iztērēts 30 miljonu ASV dolāru un ziedots 20 darba gadu.
Taču, lai kādā krāsā rozes arī būtu, tās visos laikos iepriecinājušas sievietes. Stāsta, ka grāfa Šuvalova, kura īpašumā pils bija līdz 1920. gadam, laikā dārznieka pienākums bija katru dienu, tērptam frakā un baltos cimdos, grāfienei atnest rozi. Dārznieka sieva pat esot bijusi greizsirdīga.
Domāju, stāstot par Rundāles pils parku, vislabāk iederas vecu vecais teiciens: labāk vienreiz redzēt…
