Lai diskutētu par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, ar Kokneses pagasta uzņēmējiem un Aizkraukles rajona padomes pārstāvjiem tikās “Latvijas ceļa” biedri.
Lai diskutētu par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), ar Kokneses pagasta uzņēmējiem un Aizkraukles rajona padomes pārstāvjiem tikās “Latvijas ceļa” biedri — ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un 7. Saeimas deputāts, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.
Vairāk iegūs lauki
Tikšanās dalībniekus visvairāk interesēja, ko Latvija iegūs, iestājoties ES.
Indulis Bērziņš: — Pirmkārt, naudu. Trijos gados Latvija varētu saņemt vairāk nekā vienu miljardu eiro. Ja vien mācēsim naudu pareizi izmantot. No tā visvairāk iegūs tieši lauki — gan kvotās, gan atbalstot lauku attīstību. ES lauku attīstībai dod naudu ne jau aiz labdarības, bet tādēļ, lai vide attīstītos un būtu sakopta.
Edvīns Inkēns: — Pēc iestāšanās ES sešas reizes vairāk naudas būs lauku attīstībai. Tieši lauku attīstībai, nevis lauksaimniecībai. Lauku attīstība ir, piemēram, lauku tūrisms. Iegūsim arī izglītības jomā. Iestājoties ES, katram būs iespēja mācīties jebkurā no ES valstīm pēc tās mācību iestāžu noteikumiem.
Indulis Bērziņš: — Mēs — “Latvijas ceļš” — uzskatām, ka nauda noteikti jānovirza arī pieaugušo cilvēku pārizglītošanai. Ja cilvēkam ir četrdesmit, piecdesmit gadu un ja viņš paliek bez darba, jādod iespēja apgūt citu profesiju. Tādas iespējas radīsies, izmantojot ES naudu.
Kvotas un tiešie maksājumi
SIA “Velēna” īpašnieks Ernests Skopāns: — Maksājumus Latvijas zemniekiem ES sola mazākus nekā citu valstu fermeriem. Kādēļ? Varbūt varam panākt visus 100 procentus?
Indulis Bērziņš: — Tiešos maksājumus simts procentu apmērā nevar panākt neviens. To nevar izdarīt Polijas dēļ — tur zemnieku ir tik daudz, ka nodrošināt visiem maksājumus tādā apmērā finansiāli nav iespējams. Mums jāpanāk, un mēs to jau darām, lai tiešus maksājumus dabūtu maksimāli lielākus.
Edvīns Inkēns: — ES mums piedāvā 25 procentus tiešo maksājumu. Mēģināsim tos “pastiept” vismaz līdz 30—35 procentiem. Vairāk noteikti neizdosies. ES cer pārorientēt mūsu laukus, attīstot citas nozares, nevis ražošanu, lai lauki ir dzīvotspējīgāki. Ja dotu simtprocentīgu atbalstu, neviens nepārorientētos uz citām nozarēm.
Indulis Bērziņš: — Lauksaimniekiem aktuāls ir arī kvotu jautājums. Es zinu, ka Latvijas iedzīvotāji nekad nebalsos par ES, ja nebūs kvotu, kas ļautu zemniekiem ražot to, ko viņi ražo šobrīd. Ir skaidrs, ka, saglabājot pašreizējo līmeni, par saražoto jāsaņem daudz lielāka maksa.
Edvīns Inkēns: — Kvotas mums būs! Līdz ar to zemniekam būs garantēta nauda. Zemnieks pats kļūs par naudas sadales centru, pērkot pakalpojumus. Latvijas zemnieks pēc iestāšanās ES noteikti iegūs daudz vairāk, nekā ES nestājoties.
Ražos tik, cik patērēs
— Vai šīs kvotas nebūs tik niecīgas, ka nedrīkstēsim ražot pat paši savām vajadzībām?
Edvīns Inkēns: — Tās noteiks pašreizējās ražošanas līmenī. Pašpatēriņš un ražošana mums sakrīt, mēs patērējam tik, cik saražojam. Dabūt lielākas kvotas tikpat kā neiespējami — tad rastos pārprodukcija, bet neviena valsts nepirks to, ko tai nevajag. Ir arī jomas, kas nav kvotētas. Piemēram, dzērveņu audzēšana: tirgū dzērveņu trūkst, bet Latvija ir piemērota to audzēšanai.
Pēc ES standartiem strādā jau šodien
Mārtiņš Krūmiņš, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektors: — ES ir stingri darba drošības noteikumi mežizstrādātājiem. Mēs pēc tiem strādājam jau šodien, iestāšanos ES negaidot.
Indulis Bērziņš: — Tā dara daudzi Latvijas uzņēmēji un ir pārliecinājušies, ka nemaz tik drakoniski tie noteikumi nav, kā šķiet, no malas raugoties.
Edvīns Inkēns: — Ir virkne uzņēmumu, kuri ES prasības jau izpildījuši un tagad prasa, lai tās pilda arī pārējie. Pretējā gadījumā rodas negodīga konkurence — tie, kas nepilda ES prasības, var ražot lētāk. Ja kāds nespēj ES noteikumus izpildīt, tā piedāvā pārejas periodus, bet reti kurš tos pieprasa.
Lai nav kā balodim ar ligzdu
— Tomēr vairākās jomās Latvijai pārejas laiks noteikts.
Indulis Bērziņš: — Latvijai noteikts diezgan daudz pārejas periodu — 22. Vairāk ir tikai Polijai. Pārejas periodi liecina, ka ir jomas, kurās vēl nevaram darboties kā īsti eiropieši. Labāk lai ir pārejas periods, nekā sakām “varam”, bet reāli nespējam. Iznāks vēl kā balodim ar ligzdu.
Stingras prasības ražotājiem
— Vai tie, kuri ražo vietējam tirgum, spēs izpildīt ES prasības?
Edvīns Inkēns: — Visa ES ir vietējais tirgus, un jēdziens “vietējais tirgus” mūsu izpratnē pazūd. Stingrās prasības attiecas uz precēm, ko izved uz citu valsti. Lai pircējam Portugālē nebūtu jādomā, kā gatavoti cīsiņi Latvijā. Viņam jābūt drošam, ka viss kārtībā. Turpretī Annas tante savas govs pienu varēs pārdot tāpat kā līdz šim, viņai ES neliks ierīkot kūti ar mazgājamām sienām un flīžu grīdu.
Indulis Bērziņš: — ES prasības ir vērstas ražotājiem, kuri ražo pārdošanai masveidā. Individuālā tirdzniecība varēs saglabāties, jo tā ir vienošanās starp pircēju un pārdevēju. Piemēram, pērkot zivis ceļmalā, pircējs pats lemj, vai var uzticēties to kvalitātei. Šajā jomā ES nejaucas.
Edvīns Inkēns: — Tāpat ir, piemēram, ar lopkautuvēm. Latvijas zemnieki uztraucas par stingrajām prasībām, bet neņem vērā, ka tās atkarīgas no kaušanas apjoma. Ja kauj pāris cūku mēnesī, prasības ir krietni mazākas, nekā kaujot piecdesmit cūku dienā. Tā ir milzīga starpība.
Maksa bērnu labklājībai
— Cik daudz mums jāmaksā ES?
Edvīns Inkēns: — Pirmajā iestāšanās gadā dosim apmēram 70 miljonu eiro, bet vēl vairāk saņemsim. Starpība starp mūsu maksāto un mums doto ir vismaz 410 miljonu eiro mums par labu. Jautājums tikai, vai mācēsim naudu izmantot.
Indulis Bērziņš: — ES budžetam tērēsim 1,27 procentus mūsu valsts budžeta. Taču saņemsim daudz vairāk. Iestājoties NATO, drošībai tērēsim 2 procentus valsts budžeta. Arī šo naudu paši vien tērēsim — būvējot kazarmas, apģērbjot, apbruņojot kareivjus.
Edvīns Inkēns: — Mēs taču gribam, lai mūs bērni dzīvo attīstītā valstī, dien labi apgādātā armijā. Lai viņiem nav jābaidās saslimt pēc netīras tualetes apmeklējuma. Var jau rēķināt, ka 3,27 procenti no valsts budžeta ir daudz, bet jādomā, ko no tā iegūsim.
Brauksim pa labiem ceļiem
Pēteris Keišs, Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs: — ES ir labi autoceļi. Arī Latvijā šo to pamazām remontē, bet autoceļš Rīga—Maskava, kas ir nozīmīgs Aizkraukles rajonam, tā arī pamests novārtā.
Indulis Bērziņš: — ES gatava dot 85 procentus finansējuma lielo ceļu sakārtošanai un 50 procentu lauku ceļu attīstībai. Nauda noteikti būs arī šosejas Rīga—Maskava būvniecībai. Padomājiet, cik daudz jaunu darbavietu radīsies, to būvējot.
Edvīns Inkēns: — Ja mūsu ceļu naudai pievieno ES naudu, ik gadu varēs sakārtot 800 kilometru ceļu.
Krievijai ar Latviju būs jārēķinās
— Krievija nemitīgi atgādina, ka tai ir nevēlama Latvijas iestāšanās NATO un ES. Vai mēs neriskējam ar to vēl vairāk sanaidoties un zaudēt austrumu tirgu?
Indulis Bērziņš: — Pēc jauno valstu pievienošanās ES mēs Krievijai būsim vajadzīgi kā ES tirgus daļa. Caur mūsu valsti Krievija varēs nokļūt dziļāk ES. Tādēļ ES īpaši plāno Latgales reģiona attīstību, jo tur būs ES robeža ar Krieviju.
Edvīns Inkēns: — Ar politiskām metodēm tirgu nevar ietekmēt. Krievijas tirgus mums ir atvērts, mēs varam vest preces. Vai tās Krievijā var nopirkt? Nevar, jo nabadzība tur ir milzīgi liela. Krievija var mēģināt ietekmēt mūsu lēmumu, pārtraucot tranzītu, naftas piegādi. Bet tie zaudējumi būtu niecīgi, salīdzinot ar zaudējumiem, neiestājoties ES.
Izvēle jāizdara tautai
Indulis Bērziņš: — Sava nostāja ES katram būs jāizteic tautas referendumā. Referendums plānots nākamā gada rudenī. Ja nobalsos “pret”, protams, ES Latvija neiestāsies. Vai būs vēl viena iespēja? Varbūt… pēc gadiem desmit.
Edvīns Inkēns: — Protams, otrajā dienā pēc iestāšanās ES nekas nemainīsies, bet radīsies iespējas, lai izmaiņas notiktu.
Indulis Bērziņš: — Eiroskeptiķi saka: mēs ieriebsim valdībai — balsosim “pret”. Nē, valdībai neieriebs, bet paši sev. Valdība nav ieinteresēta vairāk kā tauta. Nostāsimies pret ES, bet kāda ir alternatīva? Tikmēr, kamēr mēs būsim valdībā, darīsim visu, lai izmaiņas būtu Latvijas labā!
Rakstu apmaksā savienība “Latvijas ceļš”
