Kārtējo negatīvo pārsteigumu Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā nedēļā sagādāja Latvijas Veselības ministrija. Triju firmu strīda dēļ valsts nevarēja iepirkt medikamentu “Ciklosporīns”.
Kārtējo negatīvo pārsteigumu Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā nedēļā sagādāja Latvijas Veselības ministrija.
Triju firmu strīda dēļ valsts nevarēja iepirkt medikamentu “Ciklosporīns”. Šis preparāts ļoti nepieciešams nieru slimniekiem. Tas iedarbojas uz pacientu imūnsistēmu, nodrošinot, lai organisms pieņem transplantēto nieri. Latvijā ļoti daudziem cilvēkiem ir nieru problēmas, tūkstošiem tās jau operētas un pārstādītas, simtiem vēl gaida rindā savu kārtu, jo vajadzīgi nieru donori.
Šādā saspringtā situācijā slimniekiem un viņu tuviniekiem pēkšņi paziņo, ka var pietrūkt medikamentu. Tikai tāpēc, ka trīs firmas apstrīd iepirkuma konkursa rezultātus.
Sūdzību pārbaude prasa laiku, bet slimniekiem zāles vajadzīgas katru dienu. Beigās sūdzību izskatīšanas komisija tās atzina par nepamatotām, un firma, kura uzvarēja, medikamentus piegādāja.
Kamēr mainījās apstākļi, pagāja divas saspringtas dienas un naktis. Nervozēja ārsti, slimnieki un viņu tuvinieki. Šajā laikā divas nieres, kuras zāļu trūkuma dēļ nevarēja transplantēt mūsu slimniekiem, saistībā ar apmaiņas programmu pārsūtīja uz Igauniju. Tur tās pārstādīja diviem slimniekiem, un, tiklīdz igauņi varēs, Latvijai šo aizdevumu atdos.
Kad notiek kāda nelaime — ugunsgrēks, slepkavība, vardarbība, plūdi vai citas kritiskas situācijas, slimnīcās trūkst asins donoru, un valsts nekad tām nav sagatavojusies. Tad tikai dibina komisijas, izmeklē, bet finansiāli palīdzēt nespēj, un cilvēkiem jācieš.
Vai tiešām mēs esam tik nabagi, ka nevaram nodrošināt medikamentu rezerves kaut tiem pacientiem, kuriem šīs zāles ir dzīvības un nāves jautājums?
Taču tajā pašā laikā firmas cīnās par lielāku peļņu. Kad sāksim domāt arī par citām vērtībām — humānismu, cilvēcību un labestību?
