Pavasari nepacietīgi gaidām ne tikai mēs, cilvēki, bet arī mežazvēri, kuriem apnikusi vienveidīgā barība un kārojas panašķoties ar sulīgiem asniem. Secietim Aigaram Zariņam izdevies iemūžināt mirkli no stirnu dzīves.
Šos mazos slaikos un veiklos dzīvniekus, mierīgi ganāmies mežmalās un pļavās, būs novērojuši daudzi, bet Aigars stirnas biežāk redz, strādājot mežā.
“Ne tikai stirnas, bieži esmu novērojis arī staltbriežus, mežacūkas, lapsas un zaķus,” stāsta secietis. “Stirnu pēdējos gados saradies ļoti daudz, strādājot naktīs, redzu — acis vien tumsā spīd. Kad zāģē apses, stirnas sajūt smaržu un, nebaidoties no traktoriem, nāk ieturēt maltīti.” Bieži iznākot sastapties ar garaušiem, īpaši ar mazākajiem, kurus, bailēs sastingušus, var pat satvert aiz pūkainajām ausīm.
Pavisam drīz, marta beigās un aprīļa sākumā, Dabas mātes bērnistabā būs arī pirmais ģimenes pieaugums — pelēkā zaķa ģimenē atskries tā sauktie “sērsnu bērni”. Arī āpšu mazuļi dzimst agri — martā vai aprīlī. Pie svītrainiem apaļiem siventiņiem aprīlī tiek arī mežacūkas, bet mazie stirnēni atskrien maija beigās, jūnija sākumā.
