Jaunjelgaviete Vija Lejiņa stūrē traktoru un uzskata, ka šis darbs ir piemērots viņas raksturam.
Jaunjelgaviete Vija Lejiņa stūrē traktoru un uzskata, ka šis darbs ir piemērots viņas raksturam. Vijas kundze prot ne vien mašīnai riepu nomainīt, bet arī lielākas ķibeles novērst un tehnikas lietās var citiem padomu dot.
Montē kāpurķēžu traktoru
“Tehnika ir mans vaļasprieks,” saka Vijas kundze. “22 gadus strādāju par traktoristi un kopš pirmās dienas neko citu pat neesmu gribējusi darīt.” Viņa gan atzīst, ka jau bērnībā bijusi nedaudz puiciska. Vienīgajam bērnam ģimenē nācies mācīties un veikt arī puiša darbus.
Darba gaitas Vija Lejiņa sākusi sievišķīgās profesijās. Vēl vidusskolā mācoties, nomiris tēvs, nācies pašai pelnīt. Divas dienas nedēļā jauniete mācījusies, bet pārējās strādājusi par pārdevēju veikalā. Pēc tam kādu laiku bijusi arī grāmatvede, bufetniece un pat pavāres palīdze.
“Tolaik 11. klasē vajadzēja kārtot eksāmenu tehnikā. Braucām ar kravas automašīnu “ZIL” un montējām kāpurķēžu traktoru. Bija interesanti,” stāsta Vijas kundze. “Jau pusaudzes gados iemācījos braukt ar motociklu, no 17 gadu vecuma stūrēju automašīnu, tik vien kā “papīru” nebija.”
Arī to bija lemts nokārtot. Pašvaldības uzņēmumā “Nams” bija vajadzīgs traktorists, un Vijas kundze devās uz kursiem, lai iegūtu traktora vadītājas apliecību. Tolaik kursos kopā ar vīriem mācījušās vēl dažas sievietes.
Brauc ar “bitīti”
Sākumā stūrēts vecs traktors, bet 1989. gadā uzņēmumam nopirkts jauns “T—25”. Tas uzticēts Vijas kundzei, un ar to viņa brauc joprojām. “Mana bitīte,” tā par traktoriņu saka vadītāja.
“Nekad neesmu iekļuvusi satiksmes nelaimes gadījumos. Neesmu asu izjūtu cilvēks un nemīlu “skriet”. Noteikumi jāievēro! Galā tiksi tā vai tā, kaut piecas minūtes vēlāk, bet bez nepatīkamiem pārsteigumiem,” spriež Vijas kundze.
Remontē pati
“Uz ceļa nekad nepalikšu, jo pati varu braucamo arī izremontēt. Arī savu žigulīti esmu jaukusi un atkal likusi kopā. Tehnikas lietās neviens vīrietis mani nevar apstrīdēt, tāpēc ka šo jomu pārzinu. Drīzāk es varu padomus dot. Uzskatu, ka nevar braukt ar mašīnu, ja ceļu policistam jālūdz riepu nomainīt. Es ne tikai to protu, bet zinu, kas jādara, ja pazūd “dzirkstele” vai gadās cita ķibele.”
Vijas kundzei netrūkst saprašanas arī santehnikā, labi pārzina elektromotoru uzbūvi, zina daudz par centrālās apkures lietām. “Arī plīti varu salabot, ja vajadzīgs,” saka viņa. “Mans vīrs ir elektriķis, mājās visus darbus allaž kopīgi darām, viņš ir zinošs daudzās lietās.”
Izaudzinātas trīs meitas — Ligita, Ilvija un Vineta. Viņas samierinājušās ar mātes profesiju, bet pašas gan izvēlējušās daudz sievišķīgākas darba jomas.
Pīrāgus cept neprot
Vīriešu kolektīvā pašvaldības uzņēmumā “Nams” Vijas kundze pavadījusi daudzus darba gadus, šobrīd viņa ir arī noliktavas pārzine un brigadiere. Izrīko vīrus, un viņi klausa.
“Man viss pa spēkam, tikai pīrāgus gan neprotu cept, tos pērku veikalā,” atzīst Vijas kundze, kurai drīz būs 61 gads. “Visi darbi labi — vienalga, vīrietis vai sieviete tos dara. Galvenais, lai interesē, tad būs labi. Pensija maza, tāpēc strādāšu, kamēr vien varēšu.”
