Neretieši Aija un Raimonds Leiši Neretas pagasta “Čaidānos” saimnieko jau vairāk nekā desmit gadu, saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība.
Neretieši Aija un Raimonds Leiši Neretas pagasta “Čaidānos” saimnieko jau vairāk nekā desmit gadu, saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. “Čaidānu” saimnieki gada nogalē kā kvalitatīva piena piegādātāji saņēma Rīgas piena kombināta Atzinības rakstu.
Paglābj no iznīcības
Aija un Raimonds Leiši ir tā saucamie Breša zemnieki, kuri izmantoja valsts piešķirto aizdevumu saimniekošanas sākšanai, kā arī kokmateriālus celtniecībai.
“Bijušā Neretas kolhoza priekšsēdētājs reiz parādīja vietu, kur tagad ir mūsu “Čaidāni”. Tolaik mājas vietā te bija tikai pamati un divi skursteņi, kūts vietā — mūra sienas. Vieta bija ļoti skaista, un mēs nolēmām te sākt saimniekot. Var teikt, paglābām šo vietu no iznīcības, jo te bija plānots veikt meliorāciju un visu nolīdzināt līdz ar zemi. Izmantojot valsts sniegtās iespējas un pašu centienus, saviem spēkiem uzcēlām gan māju, gan kūti. Kad sākām saimniekot, bija mazāk nekā desmit govju. Pamazām paplašinājām saimniecību, ņēmām kredītu, lai iegādātos šķirnes lopus. Pašreiz saimniecībā ir 35 slaucamās govis, kopā ar 70 liellopu,” stāsta Raimonds Leitis.
Diviem veterinārārstiem vieglāk
Ziemā neretieši pienu nodod katru otro dienu, 15 dienās piegādā aptuveni 6 līdz 8 tonnas piena. Raugoties no lielo pārstrādātāju viedokļa, “Čaidāni” ir maza saimniecība, taču savā pagastā vieni no lielākajiem govju turētājiem.
Aija piebilst, ka darbu saimniecībā ļoti atvieglo un ļauj ietaupīt tas, ka abi ar vīru ir veterinārārsti. Viņa saka: “Pati veicu pārraudzes pienākumus un rūpējos par dzīvnieku veselību, vīrs nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu. Pērkam tikai medikamentus un pavairojamo materiālu, bet par darbu nevienam nav jāmaksā. Veterinārārsta pakalpojumi mūsdienās ir diezgan dārgi.”
Vienojas ar rīdziniekiem
“Čaidānu” saimnieki sākumā pienu pārdeva Neretas pienotavai, taču sadarbība ar šo uzņēmumu bija neveiksmīga. Pēc slēgšanas Neretas pienotava Leišiem joprojām ir parādā 1600 latu, un zudusi pēdējā cerība to kādreiz atgūt. Pēc Neretas pienotavas slēgšanas pienu no neretiešiem pirka daudznozaru kompānija “Daugava” Sērenē, taču tikai līdz 2004. gada pavasarim, kad piena pārstādes cehu slēdza, lai to pārbūvētu. Sadarbība ar sēreniešiem bija labāka, par pienu vismaz regulāri maksāja.
Pagājušā gada vidū neretieši piena paraugus piedāvāja trijiem uzņēmumiem: Valmieras un Rīgas piena kombinātam, kā arī “Rīgas piensaimniekam”. Ņemot vērā “Čaidānos” iegūtā piena kvalitāti, Rīgas piena kombināts piedāvāja visizdevīgākos noteikumus, un neretieši izvēlējās sadarboties ar šo uzņēmumu.
Aija Leite stāsta: “Naudu par pienu saņemam regulāri, cena pieņemama. Rīdzinieki rīko mācības saviem piena piegādātājiem. Semināros vienmēr varam degustēt arī produkciju, kas ražota no mūsu pašu gādātā piena. Gada nogalē Saulkrastos sumināja kvalitatīvākā piena piegādātājus, arī mēs piedalījāmies šajā pasākumā un saņēmām atzinību.”
Šogad paveikts daudz
Šogad “Čaidānos” daudz paveikts, lai uzlabotu darbu kūtī un piena kvalitāti: izbetonēta skābbarības bedre, pārkārtota barošanas un mēslu transportēšanas sistēma, iegādāti četri jauni firmas “DeLaval” slaukšanas aparāti un ierīkots Latvijā ražots pienavads. Paplašināta kūts, lai varētu izvietot vēl 16 govju, un šīs vietas jau aizpildītas. Vai jaunais gādāts ar kādas Eiropas Savienības programmas naudas palīdzību?
Raimonds Leitis stāsta:
— Visu esam pirkuši un būvējuši par pašu naudu un kredītlīdzekļiem. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Hipotēku banku. Strādājot ar banku, jūtos drošāk un stabilāk, nekā cerot uz Eiropas naudu. Zinu uzņēmējus, kuri jau pirms pāris gadiem realizēja SAPARD projektus, bet naudu vēl tagad nav saņēmuši. Eiropas struktūrfondi it kā piedāvā plašas iespējas saņemt atbalstu, taču nosacījumus tā pretendentiem reizēm nav iespējams izpildīt. Piemēram, lai iegādātos jaunu piena dzesētāju, jāpierāda, ka vecais vairs nekam neder. Bet kā mēs to varam pierādīt, ja nododam augstākās šķiras pienu? Tātad iekārtas tomēr darbojas labi.
Protams, saņēmām Eiropas Savienības vienotos platībmaksājumus, piemaksu par piena kvotas izpildi un par saimniekošanu mazāklabvēlīgā apvidū, taču citam atbalstam nepretendējam.
***
Fakts.
Rīgas piena kombināts jau vairāk nekā četrus gadus apbalvo labākos piena piegādātājus. Šogad noteicošais rādītājs bija piena kvalitāte.
No Aizkraukles rajona Rīgas piena kombināta Atzinības rakstu par labu sadarbību saņēma:
grupā līdz 50 govīm — zemnieku saimniecību “Sirmēni”, “Gala Tuņķi”, “Brēķu Zvirgzdiņi” īpašnieki Aizkraukles pagastā, “Lejasbencēnu” saimnieki Bebros, “Čaidānu”, “Buividu”, “Vējiņu” un “Upenieku” saimnieki Neretā, “Zīlīšu” lopkopji Zalvē, “Mežabrāļu” saimnieki Kurmenē un “Rimšānu” lopkopji Mazzalvē;
grupā no 51 līdz 150 govīm — saimniecība “Palejkalni” un “Āres” Aizkraukles pagastā, “Vecsiljāņi” Bebros un Skrīveru sēklkopības sabiedrības lopkopji;
grupā no 150 līdz 300 govīm — SIA “Bormaņi” lopkopji Kokneses pagastā.
