Iesaka
Inga Patmalniece,
reportiere
– Pīlādži sārtojas! Tie man ir kā signāls — laiks posties un doties ceļā. Uz Aglonu! Pat ja nav iespējas iet līdzi kādai no svētceļojuma grupai, sirds auj kājās sandales, es eju. Ikdienas pienākumus veicot, var izdzīvot visas grūtības, kas piemeklē svētceļotājus putekļainajā ceļā. Sirdij ir kājas, celīši, kas lokās, balss, un katrai dienai savs izaicinājums un rūpes. Svarīgs ir mērķis — kur un kāpēc mēs ejam.
Uz Aglonas baziliku! Tur virs galvenā altāra visus svētceļotājus gaida Dievmātes Svētdarītājas svētbilde, kas ir Marijas klātbūtnes zīme mūsu zemē. Katoliskās Baznīcas katehismā ir teikts: “Godinot Dievmātes, eņģeļu un svēto svētbildes, mēs godinām personas, kuras tur attēlotas.” Sveicināta, Marija!
Gleznai piemīt brīnumdarītājas spējas. Par gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas “oriģināls” — 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna — atvests uz Latgali, kur izveidota svētbildes kopija, bet “oriģināls” aizvests atpakaļ uz Lietuvu. Abas Marijas gleznas esot ļoti līdzīgas, taču Aglonas — nedaudz lielāka par Traķu “oriģinālu”. Aglonas Dievmātes gleznas autors nav zināms, jo svētgleznu un ikonu darinātāji neparaksta savu darbu.
Kāpēc būt Aglonā? Iemeslu tiešām ir daudz, bet, domājot par šo jautājumu, ar mani notika interesants atgadījums. Sēdēju uz soliņa autobusu stacijā un nemanīju, ka pienāk jauns vīrietis. “Es atvainojos. Krieviski vai latviski?” “Labāk latviski,” atbildēju un pie sevis nopūtos, domādama, grib iepazīties, kā tas nereti notiek pieturā, autobusu gaidot. “Vai, lūdzu, varat iedot piecus centus, ļoti gribas ēst.” “Jums vajag tikai piecus centus?” neticīgi jautāju. “Jā, man pašam ir 30, vajag vēl piecus.” Izņēmu maku no somas un iedevu piecus centus, gaidīdama, ka viņš prasīs vēl. “Paldies, atvainojiet, ka iztraucēju. Tiešām atvainojos,” teica jaunietis un aizgāja… Samulsu, paliku ar atvērtu maku, dodot piecus centus, biju izrēķinājusi, cik varu atļauties dot vēl. Manī bija vēlēšanās dot vairāk, gaidīju, kad viņš prasīs vēl, bet tas nenotika. Viņam vajadzēja tik maz laika, lai es būtu gatava dot vairāk naudas. Šis notikums bija kā atbilde jautājumam, kāpēc ieteikt Aglonu citiem. Ir taču teikts: “Lūdziet, un jums taps dots!” Kāpēc lūdzam tik maz? Dievs grib dot vairāk, bet mēs neprasām. Vai paši maz zinām, ko gribam no dzīves? Svētceļojums, pat ja tas ir īss, var sniegt atbildes arī uz šo jautājumu. Dodamies uz Aglonu! Kājām, automašīnā, ar vilcienu, domās. Tagad, kad no visas Latvijas uz Aglonu plūst svētceļnieku grupas, atgādinādamas — atceries Dievu! —, būtu muļķīgi šo aicinājumu ignorēt.
15. augustā ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Aglonā tie sākas jau 14. augustā pulksten 19 ar Svēto Misi un tautas Krustaceļu. Šos notikumus var izdzīvot arī ar Latvijas Televīzijas starpniecību. Protams, šajā dienā svinīgi dievkalpojumi notiek visās Latvijas katoļu baznīcās. Taču pati Aglonas bazilika atvērta arī citās dienās kā jebkura cita baznīca. ◆
