Kad Stučku savlaik nolēmām dēvēt par Aizkraukli, protestētāju netrūka — garš nosaukums, grūti izrunājams vārds, pierasts pie Stučkas.
Kad Stučku savlaik nolēmām dēvēt par Aizkraukli, protestētāju netrūka — garš nosaukums, grūti izrunājams vārds, pierasts pie Stučkas. Bet vairumam tomēr negribējās dzīvot pilsētā un rajonā, kas nosaukti komunistu līdzskrējēja vārdā. Un gadu gaitā pilsētas nosaukumu ir pieņēmuši visi, varbūt tikai kāds pensionārs spītīgi turas pie sava un Aizkraukles vārdu “neņem mutē” principā.
Likās jau, ka mainīšanas laiki garām, tomēr ne — Rīgas domniekiem ienāca prātā upurēt Basteja bulvāri, nosaucot to Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Protams, cilvēks godājams un pelnījis, lai viņa vārdu saglabātu piemiņā paaudžu paaudzes. Taču, vai tādēļ kādai sabiedrībā iecienītai vietai tās vārds jāatņem? Ir taču tik daudz iespēju, kā saglabāt šī kunga vārdu citādā veidā. Top jauni nozīmīgi objekti, kuriem arī būs vajadzīgs cienīgs nosaukums. Pie tam lielākā daļa rīdzinieku — gandrīz 80 procentu — aptaujā neatbalstīja šo ideju. Esmu pārliecināta — ja šādu aptauju veiktu visā Latvijā, rezultāts būtu līdzīgs, jo Bastejkalnu zina katrs, kurš Rīgā dzīvojis vai ciemojies.
Vēsturiskajā literatūrā daudz esmu lasījusi par Meierovicu ģimeni. Tie, kas Zigfrīdu Annu Meierovicu pazinuši personīgi, stāsta, ka viņš nebijis ārišķīgs cilvēks, tieši otrādi — pieticīgs. Un diezin vai viņam patiktu ažiotāža, kas nu sacelta ap viņa vārdu.
Iespējams, ja teikšana būtu viņam pašam, Basteja bulvāris nekad nepiedzīvotu to, ko nu tam lēmusi Rīgas dome.
Nav jau galvenais tas, ka rakstu zīmju jaunajā nosaukumā būs vairāk, nekā noteikumos paredzēts. Pieminekļu padome pamatoti iebilst pret ieganstu, kāpēc bulvārim tiek atdots it kā vēsturiskais nosaukums. Patiesībā no Basteja bulvāra pastāvēšanas 160 gadiem Meierovica vārdā tas bijis nosaukts tikai vienpadsmit gadu. Būtiski arī tas, ka vairāk nekā simtam uzņēmumu un iestāžu, kam adrese Basteja bulvārī, būs jāmaina rekvizīti, dokumenti, vizītkartes. Bet tas taču “nieks”, ja domei jāpieņem politisks lēmums. Neticu, ka pēc šīm izmaiņām sabiedrība, īpaši jaunatne, par Meierovica kungu zinās vairāk nekā šobrīd. Jauns nosaukums vien neko nedos, ja valsts vēsturi labāk un plašāk nemācīs skolās.
