Skrīveros privātīpašumus Daugavas ielā 43 un Kalna ielā 75a atdala Maizītes upe. Nesen pāri upei patvarīgi uzbūvēts dzelzsbetona konstrukcijas tilts.
Skrīveros privātīpašumus Daugavas ielā 43 un Kalna ielā 75a atdala Maizītes upe. Nesen pāri upei patvarīgi uzbūvēts dzelzsbetona konstrukcijas tilts. Par šādu rīcību paredzēta administratīvā atbildība. Tilta celtniecība nav vienīgā nelikumība, kas te pieļauta.
Izmaina upes krastus
–– Zemes gabala Kalna ielā 75a valdītāja Lienīte Circene bez vajadzīgās saskaņošanas un atļaujām sākusi pārveidot upes krastu, –– saka Madonas reģionālās vides pārvaldes Aizkraukles teritoriālās nodaļas vadītājs Eduards Tumeļkāns. –– Ievērojami izmainīti upes krasti, uzbūvēta siena, veiktas citas darbības, tostarp pāri upei ierīkots pamatīgs dzelzsbetona tilts.
Likums par aizsargjoslām nosaka — desmit metru zonā ap Maizītes upes krastiem aizliegts celt jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu), ūdens ņemšanas un regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai. Aizliegts veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.
Darbu veicēji nav vērsušies vides aizsardzības institūcijās, lai saņemtu tehniskos noteikumus, kuri jāievēro, strādājot šādās vietās. Nav veikta nepieciešamā izpēte un saņemtas atļaujas. Tāpēc piemērojām administratīvo sodu par vides aizsardzības prasību neievērošanu un aizsargjoslu likuma pārkāpšanu. Blakuslēmumā paredzēts, ka upes krasti jāatjauno iepriekšējā izskatā. Par patvarīgo tilta būvniecību informējām arī Aizkraukles rajona būvvaldes vadītāju Janu Korolu.
Atļaujas nesaņem
— Pirms sākt būvniecību, darbu veicējiem bija jāsaņem būvatļauja, jāizstrādā un jāsaskaņo tehniski pamatots projekts, –– saka Korola kungs. –– Diemžēl nekas tāds nav darīts, un būvvaldē tilta cēlāji nav vērsušies. Tuvākajā laikā pārbaudīšu šo būvi un uzrakstīšu aktu par patvarīgu būvniecību. To plānoju iesniegt vietējās pašvaldības administratīvajai komisijai, kura lems par to, kādu sodu piemērot. Pašvaldībai būs jāizlemj: likt patvarīgo būvi nojaukt vai sakārtot nepieciešamo dokumentāciju.
Pieredze liecina, ka vienlīdz bieži pašvaldības liek šādas būves nojaukt vai arī uzdod sakārtot dokumentus.
* * *
Sodi par šāda veida pārkāpumiem ir lieli. Piemēram, šajā gadījumā par vides aizsardzības prasību neievērošanu var piemērot naudassodu līdz 100 latiem, bet par patvarīgo būvniecību pašvaldības administratīvā komisija var piemērot pat līdz Ls 500 lielu naudassodu.
Cenšoties pēc sava prāta uzlabot vidi, kurā dzīvojam, der painteresēties, vai ar savu darbību nepārkāpsim kādu likumu. Pretējā gadījumā ieguvuma vietā būs vien velti iztērēti līdzekļi, darbs un laiks. Rīkojoties likumīgi, varbūt ne visas saimnieku ieceres varētu realizēt, toties mierīgu sirdi un bez liekiem izdevumiem priecāties par gaumīgi iekārtotu īpašumu.
