Tieši šobrīd ir labākais laiks iegādāties ogulājus, tāpēc šoreiz piedāvājam dažādu šī vērtīgā krūmauga šķirņu aprakstu.
Tieši šobrīd ir labākais laiks iegādāties ogulājus, tāpēc šoreiz piedāvājam dažādu šī vērtīgā krūmauga šķirņu aprakstu. Tiek uzskatīts, ka upenes pie mums ir vienas no vitamīniem bagātākajām ogām. Ar upeņu piedāvājumu un to audzēšanas smalkumiem iepazīstina Pūres dārzkopības centra zinātniskā darbiniece Valda Laugale:
– Upeņu šķirņu klāsts ir visai plašs – Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā kolekcijā iestādīts 160 šķirņu. Tirdzniecībai tiek piedāvāts apmēram 10. Gandrīz visas ir ievestas. Pašlaik Latvijā izveidota jauna šķirne “Māra” – lielām ogām un ražīga, to audzē Latvijas valsts augļkopības institūtā Dobelē.
Šķirnes
Mazdārziņiem piemērotākās šķirnes būs tās, kurām labāka garša un lielākas ogas ar plānāku miziņu. Lielražošanā svarīgi, lai varētu mehanizēti ogas novākt. Bet ir arī tādas šķirnes, kas der gan mazdārziņiem, gan lieldārzos.
“Zagadka” – stāvs krūms, izturīga pret slimībām, laba garša.
“Pamjatj Vavilova” – ogām laba garša, laba izturība.
“Katjuša” – ogas mazliet skābākas, šķirne ražīga, izturīga pret slimībām, vidēja izturība pret pumpuru ērci, tāpēc nav ieteicama audzēt tur, kur tā tuvumā izplatīta.
“Tritons” – ļoti ražīga, laba izturība pret miltrasu, neslimo. Ogas jānovāc laikus, jo, ja pārgatavojas – birst. Ogas ir garšīgas, krūms liels.
“Belorusskaja sladkaja” – ļoti laba ogu garša. Ogas ir pasīkas, bet cilvēki šķirni iecienījuši garšas dēļ.
“Seļečenskaja” – ogas lielas, garšīgas, šķirne ir jauna.
“Svita Kijevskaja” – šķirnei ļoti lielas ogas, to garša vidēja. Ražīga. Dažviet uzņēmīga pret pumpuru kodi.
“Bagira”, “Ļentjai”, “Čerešņa” – šķirnes ar labu ogu garšu.
“Vologda” – ļoti lielas ogas ar vidēju garšu.
“Titānija” – ļoti ražīga šķirne.
Stādīšana
Pērkot stādus, kuriem ir vaļējas saknes, nedrīkst tās iežāvēt. Savukārt, ja esat iegādājušies konteinerstādus, tad upenes var stādīt jebkurā laikā. Nopērkot stādus rudenī, tos ieteicams tūlīt arī iestādīt, jo pavasarī upenēm agri sākas pumpuru plaukšana, un tad tās grūtāk iesakņojas. Bedre jārok tik liela, lai tajā brīvi izvietotu sakņu sistēmu. Stādīšanas bedrē vienam ceram varētu palikt apakšā spaini (6 – 10 kg) satrūdējušu kūtsmēslu. Ja augsne nabadzīga, tad vēl pirms stādīšanas bedrē var iebērt arī kālija, fosfora minerālmēslus. Ja kūtsmēsli ir svaigāki, kā arī minerālmēsliem jāuzber virsū zemes kārtiņa, lai saknes nesaskaras ar mēsliem un tās neapdedzinātu. Upenes jāstāda apmēram 10 cm dziļāk, nekā tās augušas, lai labāk veidotos krūms. Labāk būs, ja krūmu veidojošie dzinumi nāks tieši no zemes. Smagākās augsnēs stāda seklāk, vieglākās – dziļāk. Zemi ap krūmu ieteicams piemīdīt. Rudenī, ja ir slapjš laiks, var nelaistīt, bet pavasarī gan ir obligāti jāsalej.
Pēc iestādīšanas krūms ir jāapgriež, atstājot kādus 2 līdz 3 pumpurus virs augsnes, lai labāk veidojas zarojums. Ja upenes stāda rudenī, drošāk ir uzbērt kādu mulču, kaut gan parasti upenes diezgan labi pārziemo.
Nākamajā pavasarī
Pavasarī agri mostas upeņu pumpuri. Ja bijis bagātīgs pamatmēslojums, augus var nemēslot, vienīgi var iedot nedaudz slāpekļa papildmēslojuma – 5 līdz 10 gramus uz m² (kālija nitrātu vai amonija nitrātu). Upenēm piemērota vāji skāba augsne: ph 6 – 6,5. Ja augsne ir skāba – jākaļķo. Arī stādot var pielikt kaļķi. Nereti redzams, ka mazdārziņos kaļķo ābeles, un nedaudz paliek pāri kaļķojamais materiāls, to parasti izlej uz kāda krūma. Tad nu jāatceras, ka virsū krūmam šo kaļķojamo materiālu nedrīkst liet, bet jālej tam apkārt. Turklāt upenēm tas jādara tikai tad, ja augsne tiešām ir skāba.
Turpmāk upenes mēslo katru gadu ar N mēslojumu pavasarī – 10 līdz 12 gramu tīrvielā. Ja ir organiskais mēslojums, to apliek apkārt sakņu zonā – 1 līdz 1,5 m rādiusā ap krūmu, tāpat iestrādā arī minerālmēslus. Jāņem vērā, ka upenēm īpaši nepieciešams fosfora mēslojums. Tīrvielās jādod 10 līdz 12 g uz m² fosfora oksīda, 9 g kālija oksīda. Var izmantot arī komplekso mēslojumu, ko nopērk veikalā, pavasarī var arī izmantot vircu, to atšķaidot 1:3. Ap krūmu izveido grāvīšus un atšķaidīto vircu ielej tur. Kā mēslojumu var izmantot arī koku pelnus.
Slimību apkarošana
Pumpuru ērce. Vienkāršākais paņēmiens ir agri pavasarī, kad redz inficētos pumpurus uzbriedušus, tos nolasīt. Ja šādu pumpuru daudz, zaru vai pat visu krūmu līdz augsnes virsmai nogriež un sadedzina. Upenes labi ataug, tomēr pāris gadu ogu nebūs. Bet reizēm arī krūmu nogriešana nepalīdz, jo ērces saglabājas uz tiem pumpuriem, kuri ir augsnē. Jāņem vērā – ja kaimiņam ir inficēts krūms, tad atveseļotais no jauna var inficēties. Nav arī īsti tādas ķīmijas, ko lietot mazdārziņā. Var pamēģināt sēra preparātus, bet tad ir ļoti jāuzmana laiks, kad ērce izlien no pumpura ārā un lien uz citiem pumpuriem. Tas parasti notiek ziedēšanas laikā un atkarībā no gaisa temperatūras. Ārzemēs nomiglo krūmus ar eļļu: tas traucē ērcēm tikt ārā, bet eļļa aizlipina arī atvārsnītes, tas savukārt traucē augšanu krūmiem. Tāpēc mazdārziņā jāizvēlas pret ērcēm mazāk uzņēmīgas šķirnes.
Pumpuru kode. Ja upenēm uzmetusies pumpuru kode, redzams, ka kāpuriņi izēd pumpuru. Tauriņš izdēj oliņu, izšķiļas kāpurs, kurš iegraužas pumpurā un to izēd. Pumpurs neplaukst. Var arī olas iedēt ogu aizmetņos, tad kāpurs izēd ogu viduci. Oga pirms laika paliek melna, nokrīt. Tārps iekūņojas augsnē. Apkaro tāpat kā ērci.
Miltrasa. Jāizvēlas vieta, kur nav aizvēja. Bojātās galotnītes pavasaros jānogriež. Rudeņos nobirušās lapas jāsavāc, jāiznīcina, lai tās nebūtu augsnes virspusē. Parastā miltrasa parādās ogu veidošanās laikā, kad nav iespējams nomiglot. Tāpēc var vienīgi miglot profilaktiski: ja iepriekšējā gadā miltrasa ir bijusi, var miglot arī pēc ražas novākšanas. Mazdārziņos miglošanai var izmantot sēra šķīdumu vai kalcinētās sodas un ziepju šķīdumu 0,5% koncentrācijā. Sēnei patīk skāba vide, ja ir bāziska, miltrasa tik labi neattīstās. Pret miltrasu var miglot arī ar ķiploku novilkumu, vircu vai vājpienu. (Zinātāji ieteic arī alu. – Red.
