Taisnība vien ir, ka latvieši ir skaudīga tauta. Izabella arī! Jūs domājat, ka viņa ievārījumus vāra tāpēc, ka pati tos ēd? Nē! Tāpēc, ka tos vāra arī Rozālija. Un tagad mūsu dzīvoklis pārvērsts par mazu, nekārtīgu rūpnīcu. Izabella tik stiepj ogas no visiem, kuri piesola un nav tik mantkārīgi. Daļu jau izmetusi, jo nespēj pārstrādāt. Visa virtuve tagad pilna ar dažādām recepšu grāmatām, zīmītēm, kladēm, kurās ir pierakstīti visdažādākie kulinārie brīnumi. Taču es nesaprotu, kam viņai tās? Receptēs taču norādītas proporcijas, kādās viss jāvāra, bet Izabellai nav virtuves svariņu, pat mērkrūzes viņai nav. Visu ber tā — aptuveni. Viņa pati to sauc par radošo piesitienu, jo neesot jau nekāda māka vārīt ievārījumus un gatavot salātus pēc receptes. Galvenais esot improvizācija! Tad nu reizēm iznāk arī kaut kas tāds, ka nezini, norīt vai spļaut ārā. Pats interesantākais šajā dārza un meža velšu gatavošanas procesā ir Izabellas uzraksti uz burciņām. Piemēram, pērn topā bija “Pir, pļur!”. Tiec nu gudrs, kas tie par salātiem! Šogad Izabellai topā ir “Belēviča zapte”, kurai gandrīz nemaz nav cukura. Tā viņa pauž atbalstu veselības ministra iecerētajai kampaņai pret pārmērīgu cukura lietošanu. Beigās ievārījums sarūgs un čiks vien iznāks! ◆
