Brīžiem šķiet, ka mūsu valstī dzīvo divu veidu iemītnieki — Latvijas iedzīvotāji un ienācēji. Svešinieku galvenā aizraušanās – dažādu sabiedrībā notiekošo procesu pētīšana.
Brīžiem šķiet, ka mūsu valstī dzīvo divu veidu iemītnieki — Latvijas iedzīvotāji un ienācēji. Svešinieku galvenā aizraušanās – dažādu sabiedrībā notiekošo procesu pētīšana. Tas jau nebūtu nekas slikts, bet dažkārt liekas, ka pētniecības projektus raksta tikai tāpēc, lai varētu atgriezt Eiropas naudas pumpīti un pasūknēt no tā naudiņu.
Ko tik mēs pētām! Nesen, it kā tikko uzzinājuši, gudri ļaudis pētīja iemeslus, kāpēc latvietis dodas uz svešām zemēm un negrib braukt atpakaļ. Kāda veca lauku sieviņa, kurai tikai dažu klašu izglītība, teica: “Būtu pajautājuši man, es arī par latu pateiktu, ka vairums jauno ar tām algām, ko saņem te, nevar uzturēt ģimeni. Zivs meklē, kur dziļāk, cilvēks — kur labāk!”.Nule atkal sākts jauns pētniecisks darbs — Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pētīs Latvijas bezdarbnieka psiholoģisko portretu. Paredzēts aptaujāt 10 tūkstošu reģistrēto bezdarbnieku. Projekta mērķis ir izpētīt NVA klientu loku un noskaidrot, kādi pakalpojumi bezdarbniekiem ir vajadzīgi. Piemēram, daļa bezdarbnieku nemaz nevēloties iekļauties darba tirgū, tāpēc viņiem sākotnēji būtu nepieciešamas motivācijas programmas, pēc tam izglītošanas un pārkvalifikācijas programmas. Pētījuma laikā izveidos katram Latvijas reģionam raksturīgo bezdarbnieka psiholoģisko portretu.
Kamēr mēs te ar pētniecības darbiem noņemamies, Īrijas valdība nolēmusi izmaksāt pabalstus tiem Īrijā strādājošajiem viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm, kuriem ir mazgadīgi bērni. Pabalstu saņems arī bērni, kuri nedzīvo pie vecākiem Īrijā, bet gan palikuši savā dzimtenē, arī Latvijā. Pabalstu — 1000 eiro — reizi gadā izmaksās vecākiem, kuriem ir bērni līdz sešu gadu vecumam.
Nav zināms, vai arī īri kaut ko pēta, bet viņi vismaz saprot, ka praktiska taustāma palīdzība šobrīd ir daudz svarīgāka nekā psiholoģiskā portreta pētījums.
