Pēdējos trīs gadus pazīstamais mūziķis Valdis Indrišonoks ar draugiem mūziķiem lauku īpašumā Staburaga pagasta “Bramaņos” Līgo vakarā rīkoja pielūgsmes nakti “Lai tava valstība nāk!”, un katru gadu tajā piedalījās 400 — 450 dažādu konfesiju cilvēku. Kāpēc šogad šāda pasākuma nebūs?
Lūdz par cilvēkiem
un valsti
Valdis Indrišonoks stāsta, ka tam par iemeslu ir vairāki apstākļi un viens no tiem ir finansiālās situācijas pasliktināšanās — šāda pasākuma izmaksas ir lielas, un pagājušajā gadā viņš daļu sedza no saviem līdzekļiem. Rīkojot šādus pasākumus, turpmāk būtu jāpārdomā tā izmaksu segšanas iespējas. Bet jācer, ka šāds pasākums atkal būs.
Šogad Valdis Indrišonoks pie ugunskura Līgo vakarā būs kopā ar ģimeni un draugiem. Ugunskurs ir vieta, ap kuru pulcēties, kur sasildīties, bet — ar kristīgām domām, dziesmām, lūgšanām. Kādreiz arī viņš ir svinējis tradicionālos Jāņus, līdz radusies atklāsme, ka Jāņus var svinēt citādi — dziesmās slavējot Dievu un lūdzot par citiem cilvēkiem, par valsti, par neticīgajiem, lai Dievs pār viņiem izlej savu žēlastību un viņi iepazīst Dievu. Valdis Indrišonoks teic, ka pagāniskie Jāņi nodarījuši lielu ļaunumu — cilvēki nodzeras, un daudzi iet bojā, kaut vai atceramies “asiņainos” Jāņus. Bet visā Latvijā var degt ugunskuri un zemi var pārklāt cilvēku lūgšanas. “Pagāniskā kultūra cilvēkus nepadara labākus, viņus pasargā vien Kristus glābjošā vēsts, lūgšanas,” viņš saka un cer, ka pēdējos trijos gados rīkotās lūgšanu naktis ir atstājušas savas pēdas, cilvēkus darot labākas un valstī neļaujot ļaunajam gūt virsroku.
Līgo dievs Pumpura eposā
“Lūdzam par jaunu Atmodu Latvijā, lai ugunskuri kā mazas liesmiņas paceļas gaisā un savienojas vienā lielā lūgšanā,” stāsta Rīgas evaņģēliskās Vasarsvētku draudzes “Cerība” pārstāve Ženija Lāčkāja no Rīgas. “Līgo dievs ir pagānu dievs, radies vēl pirms kristietības un pieminēts Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”, cilvēki tam kādreiz ziedoja. Pēc tam, kad radās kristietība un izdeva kalendārus, vārdadienu iedeva arī Līgai. Tomēr Līgosvētku svinēšana ir elkdievība, kalpošana elkiem. Kādreiz arī es svinēju pagāniskos Jāņus, bet apmēram pirms divdesmit gadiem pieņēmu kristīgo ticību. Cilvēkiem to nevar uzspiest, pie tās ir jānonāk katram pašam.”
Jāņa Kristītāja
dzimšanas diena
Kristīgajā kalendārā 24. jūnijs ir Jāņa Kristītāja dzimšanas diena. Viņš bija cilvēks, kurš kristīja Jēzu, liecināja par viņu, sagatavoja cilvēkus Jēzus pieņemšanai. Bez kristības cilvēks nevar saņemt grēku piedošanu.
Daudzviet baznīcas nosauktas Jāņa Kristītāja vārdā, piemēram, Koknesē ir Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca, Neretā, Ķišku kapos, ir Jāņa Kristītāja godam veltītais lūgšanu nams, bet Mazzalves pagastā ir Jāņa Kristītāja Kankaļu baznīca. 24. jūnijā tajās visās, Jaunjelgavas katoļu baznīcā un arī citur notiks dievkalpojumi. Plānots, ka Kankaļu baznīcā dziedās bērni no Lietuvas Germanišķu skolas, bet Koknesē būs gājiens apkārt baznīcai.
Ko mācītāji domā par pagāniskajiem Jāņiem? “Domāju, ka labāk būtu teikt — tautiskie Jāņi. Pasēdēšana visiem kopā pie ugunskura, dziesmu dziedāšana, dažādas rotaļas un jautras izdarības — tas jau nav nekas slikts, katoļu baznīcai pret to pretenziju nav. Slikti ir tad, ja cilvēki aizraujas ar alkohola lietošanu un reibumā sēžas pie stūres,” saka priesteris Andris Blūms.
“Cilvēki Jāņus ir svinējuši un svinēs. Novēlu labi atpūsties, bez letālām sekām, un Dieva svētību visiem!” saka katoļu priesteris Uldis Cēsnieks.
