Gaudojot sirēnām un mirgojot bākugunij, pa ielu trauc sarkana automašīna baltām svītrām. Pārējie braucēji un kājāmgājēji bažīgi griež ceļu – kaut kur atkal deg, un nopietni vīri spīdīgajās aizsargcepurēs ir nelaimē nonākušo vienīgais glābiņš.
Gaudojot sirēnām un mirgojot bākugunij, pa ielu trauc sarkana automašīna baltām svītrām. Pārējie braucēji un kājāmgājēji bažīgi griež ceļu –– kaut kur atkal deg, un nopietni vīri spīdīgajās aizsargcepurēs ir nelaimē nonākušo vienīgais glābiņš.
Strādā profesionāļi un amatieri
Latvijas Republikas likumā “Par ugunsdrošību” noteikts, ka Latvijas teritorijā par ugunsdrošību gādā trīs formējumi: Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), iestāžu vai uzņēmumu iekšējie ugunsdrošības dienesti un brīvprātīgās ugunsdzēsības vienības. Lielākais un profesionālākais ir VUGD.
–– Aizkraukles rajonā ir visi trīs formējumi, –– stāsta VUGD Aizkraukles rajona nodaļas priekšnieks Genādijs Razmislovs. –– Iekšējais ugunsdzēsības dienests ir tikai firmā “NELSS” un Aizkraukles virsmežniecībā, brīvprātīgās vienības –– vairākos pagastos, bet valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteņi –– Jaunjelgavā, Neretā un Pļaviņās, kā arī nodaļa Aizkrauklē.
VUGD dala divās daļās: inspekcija un kaujas daļa. Lielākā ir kaujas daļa –– cilvēki, kuri reāli piedalās ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbos. Inspektori Aizkraukles rajonā ir četri, kā arī trīs posteņu inženieri. Viņu uzdevums ir aplūkot objektus, pārbaudīt, vai tajos ievēro ugunsdrošības noteikumus, veikt profilaktiskos pasākumus. Tas gan neliedz iespēju inspektoriem pildīt dzēsēju darbu un otrādi.
Pirms būvē, saskaņo ar dzēsējiem
Pie ugunsdzēsējiem noteikti jāvēršas arī tad, ja gatavojas būvēt kādu objektu. Ugunsdzēsēji izsniedz tehniskos noteikumus, kuri jāievēro, izstrādājot projektu. Arī projekts un apbūves vietas plāns jārāda ugunsdzēsējiem, lai speciālisti pārbaudītu, vai iecerētā būve atbilst ugunsdrošības normām.
–– Celtniecības gaitā ugunsdzēsēji pārbauda būvobjektus. Kad tos nodod ekspluatācijā, ugunsdzēsēji ir vieni no tiem, kuri apstiprina, vai objekts ekspluatācijai gatavs, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Tāpat regulāras pārbaudes vismaz reizi gadā notiek jau uzceltās un ekspluatācijā nodotās būvēs. Pēc ugunsdrošības pakāpes visus objektus iedala četrās kategorijās. Aizkraukles rajonā ir viens paaugstinātās uzmanības objekts –– Pļaviņu HES.
Par pārkāpumiem paredzēts sods
Ja būvniecību vai objekta ekspluatāciju sāk bez ugunsdzēsēju atļaujas, vainīgos var administratīvi sodīt, jo šāda rīcība ir gan ugunsdrošības likuma, gan būvnormatīvu pārkāpums. Sods paredzēts arī par jebkādu citu ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu, piemēram, pērnās zāles dedzināšanu.
–– Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts līdz 150 latu liels naudassods, –– stāsta VUGD Aizkraukles rajona nodaļas priekšnieks. –– Sodu piespriežot, vērtējam katru gadījumu. Nevaram likt pensionārei par kūlas dedzināšanu maksāt lielu sodu –– viņai jau tā naudas nav. Turpretī uzņēmumam, kurš pat pēc brīdinājuma neievēro elementārus ugunsdrošības noteikumus, sods būs bargs.
Profilakse lieti noder
Daudz pūļu ugunsdzēsības speciālisti velta izskaidrojošajam darbam, izglītojot kā bērnus, tā pieaugušos. Pēc skolas vadības uzaicinājuma regulāras ir ugunsdzēsēju lekcijas izglītības iestādēs, obligāta dažādu uzņēmumu darbinieku instruktāža. Ugunsdzēsēji lieliski sadarbojas arī ar zemessargiem, stāstot un praktiski rādot, kā rīkoties ekstremālā situācijā.
–– Ir cilvēki, kuri uzskata, ka lekcijas un instruktāžas nav vajadzīgas, bet reālā situācija pierāda pretējo, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Bieži gadās cilvēki, kuri nezina, kā pareizi pieteikt ugunsgrēku, kur nu vēl to, kā šādā situācijā rīkoties. Viņi zvana ugunsdzēsējiem, klausulē kliedz, ka deg, bet kur un kas deg –– nepasaka, nomet klausuli. Mums jāzīlē, kas noticis. Profilaktiskie pasākumi lieti noder, lai cilvēki iemācītos kaut pareizi paziņot par nelaimi.
Filma māca izdzīvot
Profilaktiskajiem pasākumiem VUGD izveidotas speciālas filmas, kurās attēlotas reālas ugunsgrēku vai citu nelaimju ainas. Filmās arī parādīts, kā pareizi rīkoties nelaimē. Pēc ugunsdzēsēju novērojuma kinoseansi ir daudz efektīvāki par lekcijām, jo filmas veidotas saistošas un interesantas. Daudz tādu materiālu ugunsdzēsējiem gan nav, jo dienestam ir kopīgs budžets kā profilaktiskajiem pasākumiem, tā reālajiem dzēšanas––glābšanas darbiem.
–– Ja nopirksim filmas vai kādus citus profilakses līdzekļus, naudas var nepietikt dzēst ugunsgrēkus, –– spriež Genādijs Razmislovs.
Divatā pret liesmojošu māju
Lai kāda būtu profilakse, VUGD darbā nozīmīgākais tomēr ir dzēst ugunsgrēkus un veikt glābšanas darbus. VUGD Aizkraukles rajona nodaļā ar to ik dienu nodarbojas astoņi vīri, vēl pa divi –– katrā rajona postenī.
–– Pavisam ir četras dežūrmaiņas, kuras mainās ik pēc trijām diennaktīm, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Aizkrauklē vienā maiņā strādā astoņi cilvēki, posteņos –– divi. Kādreiz arī posteņos bija vairāk darbinieku, bet līdzekļu ekonomijas dēļ Iekšlietu ministrija viņu skaitu ievērojami samazināja. Protams, ka divatā pamatīgu ugunsgrēku nodzēst nevar, bet nejaušu garāmgājēju dzēšanas darbos neiesaistīt. Ko darīt? Jāsauc palīgā kaimiņu ugunsdzēsēji un no maiņas brīvie posteņa darbinieki. Pēc reglamenta viņiem atpūta jāpārtrauc un jādodas dzēst, bet papildus samaksas par virsstundām nav.
Ja brīvie ugunsdzēsēji nav atrodami, ugunsgrēks līdz palīgu ierašanās brīdim jādzēš divatā. Diemžēl lauku ceļi ir slikti, dzēsēju automašīnas vecas, un nereti palīgi ierodas, kad vairs nav ko dzēst.
Smagās mašīnas brauc lēnu
Izvēloties ugunsdzēsības depo iekārtošanas vietas, ievēro, ka pilsētā ugunsdzēsējiem notikuma vietā jāierodas apmēram piecu, bet ārpus pilsētas –– 15 minūšu laikā. Slikto ceļu un specifiskās tehnikas dēļ to ievērot ir ļoti grūti.
–– Ugunsdzēsēju kaujas transports ir lielas, smagas automašīnas. Tajās iepildītas vismaz 2,5 tonnas ūdens, iekrauts pārējais aprīkojums –– šļūtenes, kāpnes, sūkņi un citas lietas, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Līdz ar to automašīnas ir ļoti smagas un nevar attīstīt lielu ātrumu. Reizēm gadās, ka 50 kilometru attālumu ugunsdzēsības automašīna pa sliktu ceļu brauc gandrīz stundu. Šajā laikā māja var nodegt līdz pamatiem. Toties ar mūsu automašīnām var pārvarēt gandrīz jebkurus dubļus, sniegu, dūksnājus.
Jaunu tik drīz nebūs
Labā caurgājamība situāciju neuzlabo, jo Aizkraukles ugunsdzēsēju transports, kas viss ražots bijušajā Padomju Savienībā, strauji noveco kā morāli, tā fiziski. Vidējais kaujas auto vecums ir piecpadsmit gadu, vecāka ražota pat 1978. gadā. Ārzemēs ugunsdzēsēji jau sen brauc ar modernām, vieglām un ātrām automašīnām, bet mūsējie joprojām mokās ar vecajiem gaziem un ziliem, kuru degvielas patēriņš ir trīsdesmit, četrdesmit un pat vairāk litru uz simt kilometriem.
–– Ar jaunām automašīnām apgādā tikai Rīgu, laukiem tās nedod, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Pēdējo reizi jaunu auto saņēmām 2000. gadā. Arī tā nebija kaujas automašīna, bet vieglā “Ņiva”. Nav cerību, ka tik drīz saņemsim vēl kādu jaunu mašīnu. Jā, vecā tehnika bieži bojājas, tā nemitīgi jālabo, jāpārbauda, bet priecājamies, ka ir vismaz tādi braucamie. Turklāt gaziki dažās situācijās ir pat labāki par ārzemju tehniku –– „ārzemnieks” sniegā vai dubļos izbraukt nevar, mūsējais to veic bez problēmām.
Avārijām speciāls transports
Speciāla automašīna VUGD Aizkraukles rajona nodaļai ir ceļu satiksmes nelaimes gadījumu seku likvidēšanai, plūdu gadījumiem, glābšanas darbiem un citām nelaimēm. Tas ir speciāli pārbūvēts ZIL visurgājējs, kurā iekārtota pārvietojamā tehniskās palīdzības stacija.
–– Tajā ir speciālas šķēres, atspiedējs, elektrostacija, ūdenssūknis un daudz citu nepieciešamu lietu, –– stāsta Razmislova kungs. –– Šo automašīnu visbiežāk izmantojam ceļu satiksmes nelaimes gadījumos. Tad šķēres ir neaizvietojamas. Ja vajag kaut kur kāpt, izmantojam izbīdāmās kāpnes, ar kurām var sasniegt mājas devīto stāvu.
Uzglabā zem klajas debess
Liela problēma Aizkraukles ugunsdzēsējiem ir telpas –– tehniku un aprīkojumu nav kur uzglabāt, jo depo celts sešdesmitajos gados kā Pļaviņu HES ugunsdzēsēju bāzesvieta. Pa šiem gadiem ievērojami palielinājies gan tehnisko vienību skaits, gan darba apjoms, vien garāžas lielākas nav būvētas.
–– Depo vieta paredzēta divām automašīnām, liekam tajā trīs, bet vēl divas smagās mašīnas stāv zem klajas debess, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Cerību uz lielāku ēku mums nav, jo ministrija naudu celtniecībai neatvēl.
Līdzās VUGD Aizkraukles rajona nodaļai gan ir liela brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ēka, kurā tikpat kā nekas nenotiek. Līdzšinējie profesionālo ugunsdzēsēju mēģinājumi vienoties par telpu īri pagaidām ir bez rezultāta.
Jāmaksā par ūdeni
Dīvaina situācija izveidojusies arī ar dzēšanai nepieciešamo ūdeni. Vienā automašīnā iepildītās 2,5 tonnas ūdens pietiek apmēram desmit minūtēm, tādēļ nepieciešams regulāri automašīnas uzpildīt. Vasarā ugunsdzēsēji ūdeni cenšas ņemt no atklātām ūdenstilpēm, bet ziemā tas jādara no hidrantiem vai depo ūdensapgādes sistēmas.
–– Pārsteidzoši, bet, kad pildām ūdeni no depo ūdensapgādes sistēmas, mums par to jāmaksā, jo ēkā ierīkots ūdens mērītājs, –– stāsta Razmislova kungs. –– Varētu domāt, ka ugunsdzēsēji ar to laista dārzu. Ūdens taču vajadzīgs nodzēst ugunsgrēku!
Zābaki sadeg, staigā bass
Katram dzēsējam ir speciāls individuālais ekipējums: ūdensnecaurlaidīgs un daļēji ugunsizturīgs tērps, cepure, aizsargcimdi, ar metālu apkalti zābaki, ugunsdzēsēju josta, kuru var izmantot, nolaižoties pa virvi no ēkas augstākajiem stāviem. Ir arī gāzmaskas, elpošanas aparāti, speciāli tērpi ķīmiskajām avārijām. Ekipējuma apgādē vēl darbojas vecā sistēma –– katrai lietai noteikts lietošanas laiks, pirms kura beigām jaunu nedabūt.
–– Ja, piemēram, ugunsgrēku dzēšot, vīram sadeg zābaki, jaunus dot negrib. Jāstaigā kaut basam. Kaut kāda dīvaina sistēma! –– brīnās Genādijs Razmislovs.
“Humpalas” no ārzemju kolēģiem
Pēdējos gados Latvijas ugunsdzēsēji bieži saņem palīdzību no ārvalstu kolēģiem. Viņi, pretēji mūsu praksei, tehniku līdz “kliņķim” nenobrauc, bet nemitīgi modernizē. Vecās mašīnas un aprīkojumu dāvina latviešiem.
–– Tas, kas ārzemniekiem ir vecs un nederīgs, mums noder, –– stāsta VUGD Aizkraukles rajona nodaļas priekšnieks. –– Piemēram, zviedri mums uzdāvināja sešdesmitajos gados ražotu motorsūkni. Viņiem tas ir muzeja eksponāts, bet mums labu labā lieta. Braucam arī ar vecu mikroautobusu –– ārzemēs to norakstīja, bet mēs iekārtojām pārvietojamo štābu. Ļoti laba dāvana ir speciālās šķēres.
Ar dāvinātajām lietām ugunsdzēsējiem reizēm gan rodas problēmas, jo tās nav savietojamas ar mūsējo tehniku. Taču arī to vīri atrisina: nogriež importa šļūtenēm galus, pievieno no pašmāju vecajām, pārbūvē sūkņu izvadus, un lieta darīta. Galvenais esot radoša pieeja, tad visu varot izdarīt.
Skafandrā tērpti –– pēc pulverīša
Ugunsdzēsēju pienākums ir arī organizēt glābšanas darbus, ne velti tas ir ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Glābšanas darbi ir visdažādākie, sākot ar jau pieminētajām autoavārijām un plūdiem, līdz pat kaķa nocelšanai no koka un aizkritušu dzīvokļu durvju atdarīšanai. Aizkraukles ugunsdzēsējiem gadījies arī piedalīties visai neparastās operācijās.
–– Pagājušā gada nogalē pasauli satrauca ziņa par Sibīrijas mēra baktēriju sūtīšanu vēstulēs. Arī Aizkraukle nebija izņēmums, –– atklāj Genādijs Razmislovs. –– Trijās Aizkraukles iestādēs saņēma aizdomīgas vēstules ar nezināmas izcelsmes pulverīti. Vides veselības centrs lūdza palīdzību. Ugunsdzēsēji, ķīmiski drošajā tērpā ģērbušies, aizdomīgo vēstuli izņēma, ievietoja dubultā plastikāta maisā un nodeva Vides veselības centram. Pēc pārbaudes atklājās, ka nekā bīstama vēstulēs nav. Laikam kāds pajokoja.
Slīkušos meklē ar eholotu
VUGD Aizkraukles rajona nodaļā ir arīdzan ūdenslīdēja aprīkojums, tomēr ūdenī vīri nenirst.
–– Jebkuram speciālistam, arī ūdenslīdējam, jābūt sertificētam, bet mums sertifikātu nav, –– stāsta Razmislova kungs. –– Līdz ar to neesam tiesīgi nirt ūdenī. Tomēr meklēšanas darbus uz ūdens veicam –– slīkušos meklējam ar eholotu.
Tādu ugunsdzēsējiem uzdāvinājusi Aizkraukles rajona padome, jo 2001. gada vasarā Aizkraukles rajona ūdenstilpēs noslīkuši astoņi cilvēki, kurus atrast bija grūti. Ar jauno ierīci noslīkušo meklēt ir daudz ērtāk un rezultatīvāk.
Plāni ir, naudas nav
VUGD arī plāno un koordinē civilās aizsardzības darbu. Par to Aizkraukles rajona nodaļā atbild nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Meroža. Civilās aizsardzības jomā ugunsdzēsēji, sadarbojoties ar citiem dienestiem, nesen sevi lieliski parādīja Daugavas ledus spridzināšanā, novēršot iespējamo Pļaviņu pilsētas applūšanu.
–– Tas gan ir viens rets gadījums, jo Aizkraukles rajonā civilā aizsardzība ilgu laiku bija atstāta novārtā. Pārdota pat bumbu patvertne, –– stāsta Merožas kungs. –– Civilās aizsardzības plāni ir, bet naudas nav. Koordinējot savstarpējo darbu un saņemot finansējumu, situāciju var labot, lai, notiekot nelaimei, nebūtu jārausta pleci neziņā, ko darīt.
Alga maza, prasības lielas
Lai strādātu VUGD, jābūt labai veselībai un stipriem nerviem. Ne katrs spēj pārciest drausmīgos ceļu satiksmes nelaimes gadījumus vai izvilkt no krāsmatām pārogļojušos līķi. Kuru katru darbā VUGD nemaz neņem.
–– Lai strādātu ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir četri galvenie nosacījumi: līdz 35 gadu vecumam, laba veselība, vismaz vidējā izglītība un nekrimināla pagātne, –– stāsta Genādijs Razmislovs. –– Vispirms pretendentu pieņemam darbā līdz sešiem mēnešiem par stažieri. Pa to laiku viņš iziet apmācību, pēc tam var turpināt patstāvīgu darbu dienestā. Ugunsdzēsējos vīri gan neraujas, jo alga ir maza, un privātfirmā nedēļā var nopelnīt vairāk nekā te mēnesī.
Ugunsdzēsēja profesiju var apgūt arī Aizkraukles arodvidusskolā un ugunsdrošības tehniskajā skolā Rīgā. Augstākās mācību iestādes, kurās sagatavo ugunsdzēsības speciālistus, Latvijā nav. Augstāko izglītību iegūt jābrauc uz Maskavu, Sanktpēterburgu vai citām ārvalstu universitātēm.
Spītējot problēmām
Dažādu problēmu ugunsdzēsēju darbā netrūkst –– mazas algas, nepietiekams tehniskais nodrošinājums, vājas sociālās garantijas… Tomēr ugunsdzēsēji nekurn, bet strādā, pat spītējot Iekšlietu ministrijas dīvainajai attieksmei –– uz cilvēku skaita ekonomē, bet degvielu “rijīgo” veco tehniku nemaina. Ugunsdzēsēji saprot, ka apstāties nedrīkst –– pārāk bieži no gaudojošās sarkanās mašīnas un vīriem spīdīgajās ķiverēs atkarīga citu dzīvība.
IZZIŅA.
Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā apmēram 3,5 tūkstoši darbinieku. No viņiem apmēram 2900 vīru reāli cīnās ar uguni un veic citus glābšanas darbus.
Latvijā ir 350 ugunsdzēsēju automašīnu.
