Svētdienas vakars daudzās ģimenēs būs īpašs. Ar divām iedegtām svecēm Adventes vainagā, kluso Ziemassvētku gaidīšanas laiku un Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētkiem LNT. Dažas stundas cilvēki ekrāna abās pusēs aizmirsīs par negācijām, atstājot tās kaut kur aiz loga, rītdienai. Šie svētdienu vakari vairāk kā trīs mēnešus apvieno jaunus un vecus, latviešus un cittautiešus. Tam apliecinājums ir finālā iekļuvušās ģimenes — latviskie Vītoli un košie, ugunīgie romi — Riči.
Kopš septembra skatītāji pārdzīvo, jūt līdzi saviem favorītiem, sajūsminās par ģimenēm, kuras spītējot Latviju piemeklējušajām grūtībām, vienojas kopīgā muzicēšanā. Atšķirībā no citiem šoviem, kuri visbiežāk ir orientēti uz izklaidi, ģimeņu sadziedāšanās dzīvo mūsu tautas latvisko garu. Liela nozīme ir tam, ka uz skatuves kāpj cilvēki no tautas, nevis profesionāli aktieri vai dziedātāji. Iespējams, tieši šis dabiskums un patiesums ir vislielākā šova vērtība. Ar savām kļūdām un dažkārt neizdošanos, patiesām, nesamākslotām emocijām, prieka un zaudējuma asarām. Daudziem skatītājiem, vērojot saticīgās ģimenes uz skatuves, arī pašiem jāpadomā par savas ģimenes vienotību un lietām, kā to stiprināt, kā uzdrīkstēties parādīt sevi citiem, ņemot vērā, ka ne visiem būsi pieņemams. Neraugoties uz latviešiem raksturīgo kautrību, tomēr ir tādi, kuri nebaidās kritikas, kuri grib un var savas ģimeniskās tradīcijas iznest no četrām mājas sienām tautā, jo ne jau naudas dēļ viņi dzied. Eksprezidente Vaira Vīķe — Freiberga teica, ka ģimenes, kas dzied kopā, arī paliks kopā. Tās ir stipras ģimenes.
Lai cik banāli tas arī neizklausītos — stipra ģimene ir stipras valsts pamats. Čigānu Riču ģimene un viņu popularitāte ir tā kā sabiedrības spogulis, koncentrētā veidā parādot Latvijā dzīvojošo cittautiešu integrēšanos latviskajā sabiedrībā.
Tuvojoties šova finālam, intriga saasinās, kura no divām ģimenēm uzvarēs. Pēc bukmeikeru prognozēm, lielākas izredzes esot Riču ģimenei. Lai kādu vietu viņi arī iegūs, mēneša beigās mēs šo ģimeni redzēsim mūsu pusē — Koknesē.