Gāja sēnes lasīt, bet kļuva par ugunsdzēsēju — tā gadījās aizkrauklietim Aigara kungam.
Aigars ir aizrautīgs sēņotājs — kā tik brīvāks laiks, tā uz mežu prom. Laika apstākļi viņu pārāk neuztrauc. Arī todien, dodoties uz mežu, rīta pusē bija noducinājis pērkons, bet pēcpusdienā jau karsēja saule. Tā kā Aigars nav brīvdienu sēņotājs, viņam katra meža taka zināma un labākās sēņu vietas arī.
Abi ar draudzeni ātri pielasījuši spaini sēņu, bet viņš vēl nolēma viens pats aizskriet līdz zināmajai lielajai priedei. Jau pa gabalu Aigars redzēja dūmu mākoņus, domāja — mežstrādnieki sakūruši ugunskuru. Taču, ak vai! Viņa priede bija pāršķelta uz pusēm un dega kā lāpa. Aigars ātrumā liesmām uzlēja limonādi, kas bija līdzi slāpju remdēšanai, bet, kā saka, ar smilgu šķūņa durvis neaizbāzīsi. Palīgā izsaucis “papildspēkus” — draudzeni, kura gaidīja mašīnā, pats aizskrēja līdz tuvējam grāvim, kas bija krietnā attālumā. Lai dzirksteles neiekļūtu sūnā, ap koku to paklāju noņēma. Apmēram pēc stundas zibens nedarbs bija novērsts. Sēņošana todien vairs nebija prātā, bet prieks, ka izglābis savu sēņu vietu.
