Jau otro gadu pašā Vecbebru centrā, dīķī pie “Ābeļu” mājām, ligzdo ūdensvistiņa — neliels putns, kurš parasti slēpjas no svešām acīm.
Jau otro gadu pašā Vecbebru centrā, dīķī pie “Ābeļu” mājām, ligzdo ūdensvistiņa — neliels putns, kurš parasti slēpjas no svešām acīm.
“Staburagam” par neparasto dīķa iemītnieci pastāstīja Edgars Bērziņš, kurs dzīvo “Ābeļu” mājās pašā dīķa krastā.
— Pērn ūdensvistiņu ievērojām tikai dažas reizes, — saka Edgars. — Šogad viņa redzama daudz biežāk. Lielākoties agri no rītiem un vēlu vakaros. Domājam, ka zem kuplā krūma, kur nevar piekļūt ne cilvēks, ne dzīvnieks, viņai ir ligzda. Pirms dažām dienām pamanīju, ka kopā ar mātīti no niedru pudura izpeld arī mazs melns cālītis. Arī pati ūdensvistiņa ir ogles melnumā. Vien piere un knābja virspuse viņai koši sarkana, astē dažas baltas spalvas.
Edgars nav ievērojis, vai ūdensvistiņa kādreiz izkāpj krastā.
— Dīķa malā vienmēr ir daudz kaķu, — viņš saka. — Viņi noteikti ievērojuši skaisto putniņu, taču netiek klāt. Mums liels prieks, ka pie mājas dīķī ir tāda kaimiņiene. Vien uztraucamies, ka ūdensvistiņai kāds nenodara pāri. Dīķī šad tad nolaižas mežapīles. Reiz bija atlidojuši pat gulbji, taču neviens no šiem putniem uz dzīvi dīķa niedrājā nav apmeties.
Ornitoloģijas literatūrā teikts, ka ūdensvistiņas ligzdo visdažādāko virsūdens augu ceros. Arī dīķu piekrastes joslā, kā arī ļoti nelielos dīķīšos. Diezgan slēpta dzīvesveida dēļ dati par šo putnu ir aptuveni, tomēr zināms, ka populācija samazinās.
