Skrīveru novada centrā jau sešus gadus nedarbojas vēl padomju laikā celtais ūdenstornis. Novada dome, nesasteidzot lēmumu par tā turpmāko likteni, pamazām sliecas par labu būves nojaukšanai. Nākotnē torņa apkārtni, ap pushektāru lielo laukumu, paredzēts labiekārtot un pielāgot dažādām sporta spēlēm, piemēram, pludmales volejbolam, kā arī te varētu novietot dažādus vingrošanas rīkus.
Vietējie skrīverieši stāsta, ka vecais ūdenstornis celts tūlīt pēc Otrā pasaules kara — 1947. gadā. Sākumā izmantots dzelzceļa vajadzībām, un kā daudzas būves tolaik to ieskāva žogs, pie tā uzraksts “Aizliegtā zona” brīdināja garāmgājējus turēties pa gabalu. Tornī un tuvumā esošajā sūkņu mājā bija ierīkotas ogļu krāsnis, un tās kurināja ziemā, lai pasargātu caurules no aizsalšanas. Šobrīd krāsnis, kāpnes un citas torņa detaļas ir nozudušas. Kopš iedarbināta modernā sūkņu stacija, vēstures liecinieks stāv dīkā.
Tornī esošā kopējā metāla masa joprojām ir pamatīga — 9 līdz 10 tonnas. Novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis stāsta, ka tornis ir uz pašvaldības zemes un tā apkārtni plānots sakārtot, bet pašu torni, visticamāk, nojaukt. Iepriekš izskatīts jautājums par būves saglabāšanu, izmantojot to, piemēram, treniņam alpīnismā, bet šādam mērķim nāktos veikt vairākas papildu izpētes, atrakt pamatus, samaksāt par ekspertu pakalpojumiem.
Tā kā ūdenstornis ir vecāks par 50 gadiem, lai lemtu par tā nojaukšanu, bija jāsaņem atļauja no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Lai apzinātu nojaukšanas izmaksas, izstrādāta kontroltāme. Tā liecina, ka dārgākajā variantā, būvgružus vedot uz izgāztuvi “Dziļā vāda”, nojaukšana izmaksātu ap 20 tūkstošiem eiro. Domes deputāti meklē izdevīgāku variantu, piemēram, par būvgružu sasmalcināšanu, otrreizēju izmantošanu un metāllūžņu pārdošanu. Šim nolūkam plānots rīkot cenu aptauju. ◆
