“Par Eiropas naudu šovasar izbūvēja kanalizācijas vadu, pieslēdza tam arī mūsu māju, taču jau Jāņos pagrabā sāka tecēt ūdens, un tā tas notiek līdz pat šai dienai — jau piekto mēnesi. Uzskatu, ka būvnieki sabojāja drenāžu,” sašutusi ir Aizkraukles pagasta Liepu ielas privātmājas īpašniece Antoņina Andžāne.
Sūknē trīsreiz dienā
“Māju nopirkām, un 13 gadu nebija nekādu problēmu. Taču jūnijā, kad būvnieki pārraka ielu, pagrabā sāka ieplūst ūdens. Kādu dienu iegājām pagrabā, un visas mantas bija ūdenī, tas tecēja pāri slieksnim. Runāju ar celtniekiem, bet nekas nemainījās. Tagad, kad katru dienu līst, no pagraba ūdens jāsūknē divas trīs reizes dienā,” stāsta Antoņina Andžāne. “Par Eiropas naudu darīts un tik nevērīga attieksme! Būvnieki savu padarījuši un projām, viņiem viss vienalga. Kad firma strādāja, vajadzēja darbus uzraudzīt! Vai kāds kontrolēja? Pašvaldība nepalīdz, izpilddirektors man prasīja mājas drenāžas plānu, bet kur es tādu ņemšu? Arī “Aizkraukles ūdens” neko nevar līdzēt, lai gan ir darbu pasūtītājs. Zvanīju raidījumam “Tautas balss”, solīja pie manis atbraukt. Kas būs pavasarī, kad kusīs sniegs? Ūdens bojā arī mājas pamatus,” neapmierināta ir mājas īpašniece.
Tikai zābakos
Pagrabstāvā grīda ir flīzēta, sienas apdarinātas ar koka līstēm. Mājas īpašniece rāda, ka nomelnējuši pagrabstāva koka apdares dēļi, sienas pelē, pagalam cementa maiss, veļas mazgājamā mašīna no mitruma esot sabojājusies. Daļa mantu iznestas, daļa stāv ūdenī. Lai nokļūtu pie plauktiem, kur ziemai sagādāti produkti, jāauj gumijas zābaki.
Arī kādas citas mājas iedzīvotāja domā — vainīgi celtnieki, kuri pārrakuši ceļu. “Vasarā viņi raka ļoti dziļi,” viņa stāsta. “Vai tad strādnieki skatījās, kur ir kāda drenāžas caurule? Drenāžas plānu viņiem arī nebija.”
Augsts līmenis
Netālu “Staburags” sastapa SIA “Aizkraukles ūdens” strādniekus, un pārmetumu devu Andžānes kundze veltīja arī viņiem — ka neko nedarot un nevarot palīdzēt. Uzņēmuma inženieris Arkādijs Kuzņecovs stāsta, ka Antoņinai Andžānei palīdzēts, cik bijis iespējams — kanalizācijas akā ievadīts arī mājas drenāžas izvads, un tajā ūdens plūst no viņas mājas puses. Arī no akas ūdens visu laiku tek projām. Kādēļ tas nonāk arī pagrabā, nav zināms. Var gadīties, ka drenāžas sistēma kaut kur ir aizsērējusi.
“Tur, kur tagad ir privātmāju rajons, kādreiz bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme, un kolhoza laikā to meliorēja, salika māla drenāžas caurules. Tīrumam un privātmāju rajonam ir dažādas drenāžas prasības,” viņš skaidro. “Privātmāju īpašnieki sastādīja kokus un krūmus, kas bojā drenāžas sistēmu, tā nav kopta gadiem ilgi. Būtu jābūvē jauna lietusūdens drenāžas sistēma, tāpat arī citu māju īpašniekiem, kuriem ir problēmas.”
“Aizkraukles ūdens” strādnieki todien izsūknēja ūdeni no kādas citas Liepu ielas privātmājas drenāžas akas. Tajā bija liels dūņu slānis — tas liecina, ka drenāžas sistēmā iekļūst grunts, tātad sistēma jau sabojājusies. Kādreiz meliorācijas sistēmas kopa meliorācijas sistēmu pārvalde, tagad tādas vairs nav.
“Vasarā mums problēmu nebija, bet tagad gruntsūdens līmenis ir ļoti augsts, ūdens netek projām un sūcas mājas pagrabstāvā,” stāsta mājas īpašnieks Jānis Šķepasts.
Aizdambē caurules
“Lauku meliorēja apmēram līdz 1970. gadam, drenāžas sistēmai ir jau 40 gadu. Vēlāk laukā uzcēla ap 20 privātmāju, lietusūdeni novadot kopējā sistēmā, un visi bija apmierināti, neviena māja neslīka,” stāsta kādreizējā kolhoza “Aizkraukle” inženieris un vēlāk priekšsēdētājs Jānis Elksnis. “Pagrabstāvi ir dziļi, un tos daudzi izmanto kā saimniecības telpas. Jūtu līdzi Andžānes kundzei, jo manā mājā bija līdzīga problēma. Ilgs laiks pagāja, kamēr atradu cēloni — pie kādas citas mājas koka saknes bija ieaugušas drenāžas caurulēs un to “aiztaisījušas” ciet. Tagad manas mājas pagrabā atkal ir sauss.”
Elkšņa kungs stāsta, ka viņam ir lauka meliorācijas plāns, ko rādījis gan kanalizācijas būvniekiem, gan “Aizkraukles ūdens” pārstāvjiem, taču nav privātmāju drenāžas plāna. Vasarā viņš runājis ar celtniekiem, kuri raka ielu un ierīkoja kanalizācijas sistēmu, taču viņi atbildējuši, ka projektā nav paredzēta drenāžas sistēmas saglabāšana un labošana.
Elkšņa kungs arī uzsver, ka īpašniekiem ir jākopj meliorācijas sistēma, taču, ja to kopj tikai viens no katriem trijiem saimniekiem, sistēma iet postā.
Vajag būvēt no jauna
“Projektā drenāžas sistēma nemaz nebija iezīmēta. Vēlāk izrādījās, ka saskaņā ar projektu kanalizācijas caurules jāliek dziļāk par drenāžas caurulēm, un rokot tās pārrāva,” apstiprina “Aizkraukles ūdens” inženieris Arkādijs Kuzņecovs. “Neviens arī nebrīdināja, ka cauruļu būs tik daudz. Pirms 40 gadiem meliorētā tīruma plānu šodienas projektā būtu grūti izmantot, jo dabā viss ir citādi, saceltas mājas, taču to drenāžas plānu nav. Dažs īpašnieks pat pamanījies drenāžas sistēmā ievadīt kanalizāciju.
Firmas “Remus” strādnieki laboja pārrautās caurules, pats vedu materiālus,” stāsta Arkādijs Kuzņecovs. “Taču, uzberot zemi, varbūt kaut kas ir saspiests vai pabīdījies, mēs tagad nevaram ieskatīties pazemē. Arī rakšanas darbus nevaram veikt, jo visur ir mitrs, turklāt privātmāju īpašnieki negrib, ka izposta gadiem kopto zālienu un sabojā žogu. Domāju, ka Andžānes kundzes mājai ir jābūvē jauna lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēma, tāda būtu vajadzīga visam privātmāju rajonam. Bet tas nav jādara mūsu uzņēmumam.”
Celtniekus nevaino
“Celtniekus nevaram vainot, jo topogrāfijas plānā māju drenāžas sistēmas nebija — tādēļ, ka to kā inženierbūvi neviens nav nodevis ekspluatācijā un neviens nav pieņēmis. Pirms četrdesmit gadiem katrs īpašnieks kaut ko savai mājai ir būvējis, taču plāna nav,” atzīst arī Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs.
“Andžānes kundzei pašai ir jārisina problēma, jo būvnieku vainas te nav — no akas ūdens aiztek. Taču Jāņa Šķepasta īpašumā esošā aka tagad ir pilna, ūdens projām netek, un, iespējams, būvnieki kaut kur ir kļūdījušies. Kad uzsals, “Aizkraukles ūdens” tur veiks rakšanas darbus.”
Uz jautājumu, vai pašvaldība var palīdzēt izveidot jaunu visu māju drenāžas sistēmu par Eiropas naudu līdzīgi kā kanalizācijas sistēmu, Zēberga kungs atbild: to uzreiz nav iespējams pateikt — jāpēta, kādas aktivitātes Eiropas programmas piedāvā.
