Dienas aprūpes centrā Skrīveros, kurš renovēts par ES projekta naudu, intensīvo lietavu dēļ atklājusies problēma — pagrabstāvā sūcas ūdens. Pašvaldība, cīnoties ar sekām, meklē risinājumus problēmas novēršanai, bet, visdrīzāk, to atrisināt pavisam varēs vien nākamgad, paredzot tam budžeta līdzekļus.
Mitrums kāpj augšup
Dienas aprūpes centra vadītāja Agnese Sprukte-Leitāne ļoti spilgti atceras 8. augustu. Tā ir diena, kad pagrabā ūdens sasniedza apmēram 4 centimetrus. “Tas spiedās iekšā pa visām “vīlītēm”. Ar spaiņiem to smēlām ārā. Arī lifts bija pilns ar ūdeni. Smēlām nepārtraukti, līdz sapratām, ka ar “slaucīšanu” galā netiksim, problēma ir nopietna,” stāsta vadītāja. Lai mazinātu mitrumu pagrabā, grīdā izcirsti caurumi un tajos ievietoti ūdens sūkņi, kas strādā nepārtraukti. “Tas ir veids, kā panākt, lai ūdens pagrabā ir zemā līmenī, lai pārtrauktu mitruma sūkšanos uz augšu pa sienām,” skaidro Skrīveru novada pašvaldības izpilddirektors Ansis Martinsons. Kopumā pagrabstāvā izveidoti trīs caurumi. Ūdens caurumos burbuļoja arī dienā, kad ēkā bija “Staburags”.
Leģenda — apakšā strauts
A. Sprukte-Leitāne stāsta, ka pērn no šādām likstām iestāde bija pasargāta, jo nokrišņi nebija tik intensīvi. Skrīveros klīstot leģenda, kas vēsta, ka lielo plūdu iemesls ir strauts, kurš tur esot no mūžu mūžiem. Tomēr A. Martinsons pieļauj — problēmu cēlonis ir tas, ka ēkas projektēšanas laikā nebija veikta rūpīga zemes izpēte.
Daži cilvēki atminoties, ka problēmas ar gruntsūdeņiem bijušas jau tad, kad ēka bijusi vecajā veidolā — arī tad pagrabs bijis mitrs. Jāatgādina, ka dienas centru atklāja 2012. gada 18. maijā. Ēka celta 1936. gadā, atjaunota par Eiropas reģionālās attīstības fonda, pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem, īstenojot projektu “Jauna dienas aprūpes centra izveide Skrīveru novadā”. Tajā tiek nodrošināta īslaicīga sociālā aprūpe un iespējami alternatīvās aprūpes pakalpojumi — sociālo prasmju attīstīšana, izglītošanās un brīvā laika pavadīšana bērniem, senioriem un personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šī projekta laikā veikta ēkas rekonstrukcija, iegādāts un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums, izbūvēts lifts.
Problēma jau projektā
“Staburaga” uzrunātie rekonstrukcijas darbos iesaistītie par tā brīža situāciju runā izvairīgi, tieši neatbildot uz daudziem jautājumiem. Līdz ar to grūti pateikt, kam tad īsti jāuzņemas atbildība par neizdarībām, kuru rezultātā radušās šādas problēmas. Kāds avots, kurš nevēlas būt atklāts, laikrakstam min, ka iespējams, problēmas ar mitrumu ir tādēļ, ka netika pieprasīti tehniskie noteikumi no meliorācijas speciālistiem būvprojekta izstrādes laikā. Arī A. Martinsons atzīst, ka projektēšanas gaitā šādas problēmas nebija paredzamas. Viņš stāsta, ka iepriekšējā domes sasaukuma laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā tika gatavots projekts, kas paredzēja ierīkot papildu drenāžu, bet to nerealizēja, jo iepirkumā nepieteicās neviens pretendents. No būvniekiem tika prasīts, lai projekts 100% atrisina problēmas, bet šo garantiju neviens nevēlējās dot. Arī būvuzraugs Dainis Celmiņš, lūgts komentēt šo situāciju teic — tā ir likumsakarīga, Skrīveros 7 stundās nolīst 50 ml ūdens, būvprojekts neparedzēja šādu situāciju. Vairāki avoti “Staburagam” norādīja, ka jau rekonstrukcijas darbu laikā būvbedrē sūcies ūdens. Lai ar to tiktu galā, liktas drenas. To pierāda arī izkaltie caurumi grīdā, kas atsedz drenāžu. Būvniecības laikā liktās drenas ūdeni aizvada uz aku, kur tas tek kā no pusatvērta krāna — situāciju apraksta A. Martinsons. To, ka ūdens sūcies jau rekonstrukcijas laikā, apstiprina arī SIA “Jards” īpašnieks Ainārs Vorslavs. Viņa būvfirma veica rekonstrukcijas darbus. A. Vorslavs stāsta — lai pabeigtu rekonstrukciju, uzņēmums par saviem līdzekļiem licis drenāžu pamatos, kaut gan projektā tas nebija paredzēts. Tāpat viņš norāda, ka par radušos problēmsituāciju informējis novada vadību, kas nav pievērsusi vērību viņa teiktajam. “Būvējām pēc projekta,” īsi situāciju raksturo būvnieks, kurš joprojām tur ļaunu prātu uz pašvaldību par to, ka tā ieturējusi 10 tūkstošus eiro garantijas naudas par it kā nepadarītajiem darbiem. “10 tūkstoši eiro par sīkumiem ir par daudz,” viņš nosaka, “Staburagam” sīkāk neskaidrojot un neatbildot uz konkrētiem jautājumiem par dienas centra būvniecību.
Bet ķibeles ar ūdensplūdiem nebeidzas. Projekts neparedzēja arī to, ka uz jumta tiek uzliktas sniega bremzes. Tās uzstādītas vien šogad. Līdz galam nebija veikti arī ārējās fasādes remontdarbi. Tos nesen sāka, taču nu darbi apturēti, vienojoties ar būvniekiem, lai pašvaldība varētu “paturēt” naudu, kuru izlietos applūstošā pagraba problēmas atrisināšanā. Tomēr, kā pēdējā domes sēdē atzina Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis, ar šo naudu nepietiks, lai atrisinātu problēmas ēkā. Visdrīzāk to varēs izdarīt vien nākamgad no pašvaldības budžeta līdzekļiem. ◆
