Pensionētā skolotāja Ausma Korule savā skaidu betona mājā dzīvo jau kopš sešdesmito gadu beigām, un viņas īpašumam vislielāko zaudējumu nodarīja 1988. gada plūdi.
Pensionētā skolotāja Ausma Korule savā skaidu betona mājā dzīvo jau kopš sešdesmito gadu beigām, un viņas īpašumam vislielāko zaudējumu nodarīja 1988. gada plūdi.
Kopš tā laika Korules kundze ir ļoti sarūgtināta par valdības un arī vietējo varasvīru attieksmi gan pret plūdos cietušajiem ļaudīm, gan pret problēmu kopumā.
— Katru pavasari mēs līdz apnikumam klausāmies par īpašas plūdu komisijas dibināšanu, par plūdu draudiem runā jau no ziemas vidus, taču jēgas no tā nav nekādas. Padomju laikā vēl sprieda par dambja būvēšanu un krastu nostiprināšanu, tagad nepiedāvā neko. Taču mēs sen zinām, ka ledus vižņi parasti sakrājas nelielajā Daugavas līkumā iepretī karjeram. Speciālisti jau atzinuši, ka tur upes gultne ir aizsērējusi un tā būtu jāiztīra. Tas taču neprasītu miljonus, ja tur pat kāda zemūdens klints radze būtu jāuzspridzina, — pārliecināta pieredzes bagātā skolotāja.
Viņas nelielais namiņš plūdos cietis tik ļoti, ka vēl tagad no tā neizzūd mitrums. Bija izskaloti arī mājas pamati, bet logi tā deformējās, ka tos vairs nevar atvērt. Arī pagrabā katru pavasari krājas ūdens, un drošības labad Korules kundze daļu iedzīves vienmēr uznes mājas bēniņos.
Iesaka māju pārcelt citviet
— Kamēr biju jaunāka, spēka un dūšas bija vairāk. Vietējie varasvīri man ieteica māju pārcelt uz citu vietu, taču ar ēku, kas būvēta no skaidu betona, tā nevar izdarīt. Kad man šādu priekšlikumu izteica, es to uzskatīju par ņirgāšanos, — tik sarūgtināta ir Korules kundze.
Visvairāk viņai sāp sirds, ka plūdos no astoņām ābelēm bojā gāja septiņas. Nu dārzā kuplo tikai viena milzīga sen stādīta ābele un jaunie kociņi. Ledus bluķi un ūdens aizslaucīja arī siltumnīcu un šķūnīti, no kura tikai pamatakmeņi palikuši. Ūdens toreiz istabās bijis 1,35 metru augstumā.
— Pēc šīs nelaimes es, dzīvodama mitrā mājā, vienmēr slimoju. Taču aiziet citur es nevaru un sava mūža atlikušo laiku dzīvošu tepat. Ja notiks kas slikts, man ir kaimiņi, jo visi esam vienas bēdas saistīti. Te nodzīvots un skolā nostrādāts tik daudz gadu. Citur, īpaši tagad, kad viss ir tik dārgs, es īpašumu iegādāties nevaru, — skumji atzīst Ausma Korule.
