Ar kārtējo “melno” statistiku šokējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests — aizvadītās nedēļas nogalē Latvijā noslīkuši 17 cilvēku. Dienesta priekšnieks Ainārs Pencis intervijā televīzijā atzina, ka sajūta esot tāda, it kā mēs dzīvotu karadarbības zonā.
Man šīs drūmās ziņas atgādināja “asiņainos” Jāņus pirms vairākiem gadiem, kad autoavārijās gāja bojā 17 cilvēku. Mazajai Latvijai tas ir daudz, jo tā ir tikai vienas dienas statistika. Mums patiešām, paldies Dievam, nav ne karadarbības, ne dabas katastrofu. Latvijā nav atklāta arī kāda īpaši bīstama peldēšanās zona. Tomēr glābēju palīdzība pie ūdens nepieciešama ļoti bieži. Bojāgājušo skaits šovasar jau tuvojas simtam! Cilvēki slīkst visdažādākajās ūdenstilpēs, un pārsvarā visi ir gados jauni vīrieši. Pārgalvība? Nevajadzīga vēlme pēc asām izjūtām? Atpūta ar alkohola lietošanu? Cēloņu ir daudz, dažkārt arī nenovēršami. Tomēr liela daļa nelaimes gadījumu varēja nenotikt, jo gan glābšanas dienests, gan mediķi plašsaziņas līdzekļos nenogurstoši un regulāri atgādina būt uzmanīgiem pie ūdens. Arī pārlieki lielo karstumu nevar vainot. Jā, tādēļ cilvēki vairāk veldzējas pie dažādām ūdenskrātuvēm, tomēr laikam nesaprot, kā tur jāuzvedas. Paradoksāli, bet lielākā daļa no viņiem bijuši labi peldētāji. Acīmredzot prasme peldēt šādās situācijās nav noteicošā, bet, iespējams, uzskatāma pat par risku, jo cilvēkos rada pārlieku pašpārliecinātību. Nekad neesmu sapratusi, kāds ir azarts lēkt no tilta upē vai mēģināt pārpeldēt straumi. Viens tāds lēcējs manā acupriekšā piezemējās ar galvu pret akmeņiem upītē, jo izrādījās, ka tā nebija dziļāka par paša potīti. Labi, ka viņš tika cauri sveikā ar nobrāztu seju, nevis lauztu sprandu. Diemžēl domājam, ka gan jau ar mums nekas nenotiks. Tomēr notiek. Statistika ir “sausi” fakti līdz brīdim, kad nelaime skar tuvus cilvēkus. Tad it kā saņemam bliezienu pa pieri un atceramies visus labos padomus, ko citkārt laižam gar ausīm. Man vienmēr šķitis, ka cilvēkam pret jebkuru ūdenskrātuvi jāizturas ar diezgan lielu pietāti. Tas nav tas pats, kas iet pa ielu, kur situācija ir vairāk kontrolējama. Ja traģisko gadījumu sērija nerimsies, varbūt vajadzētu sākt domāt par drošas peldēšanas apmācību, līdzīgi kā jau darbojas drošas autobraukšanas skolas. Turklāt abas šīs jomas nelaimes gadījumu ziņā viena no otras neatpaliek.
