Šīs ziemas laika apstākļi zemes ceļa segumiem ir īpaši kaitējuši, un pavasara šķīdonis sācies krietni agrāk. “Staburagā” ar sūdzību par ceļu, kas no Jaunbebriem uz Iršiem ved caur Odzienu, vērsās laikraksta lasītāja.
Nebūs ceļa, nebūs cilvēku
“Ceļš jau kopš rudens ir vienkārši briesmīgs — vienās bedrēs. Cilvēki katru dienu brauc uz darbu, mašīnas lūst, neviens neko nedara! Vienīgais normālais brīdis bija, kad ceļš uzsala un to piebraukāja. Kopš kļuva siltāk, ceļš atkal ir briesmīgs. Cilvēki dusmīgi, ka greiders nav braucis pat tad, kad laika apstākļi to atļāva. Autovadītāji taču maksā ceļa nodokli, bet braucot tikai lauž mašīnas. Vienīgais, kas darīts — izliktas zīmes par masas ierobežojumu.”
Kokneses novada Iršu pagasta pārvaldes vadītāja Raina Līcīte stāsta, ka šis posms ir uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā. “Diemžēl tā tas ir: abi posmi — gan caur Tupiešēniem, gan Odzienu — ir ļoti sliktā kārtībā, pagājušajā nedēļā tur braucu ar ātrumu 20 kilometru stundā, likās, ka mašīna izjuks,” stāsta pārvaldes vadītāja. “Pagājušajā nedēļā posmā caur Tupiešēniem laboja bedres, veda šķembas, bet laika apstākļi zemes ceļam nodara lielu postu. Tiklīdz sākās atkusnis, zvanīju un lūdzu, lai izliek ierobežojošās zīmes, nedaudz remontē, greiderē, bet neko daudz tas nelīdz. Atceros, ka 1991. gadā bija plānots ceļu no Bebriem uz Iršiem caur Odzienu asfaltēt, taču sākās pārmaiņas un nekas neizdevās. Ceļš mums ir ļoti liela sāpe, no tā atkarīga pagasta nākotne — nebūs ceļa, nebūs cilvēku.”
Atkušņa laikā nevar greiderēt
Aizkraukles autotransporta uzņēmuma (ATU) vadītāja Aija Ciganoviča stāsta, ka šis ceļa posms vienmēr bijis problemātisks, īpaši grūti izbraucams rudeņos un pavasaros. “Bieži autovadītāji, braucot pa šo posmu, zvana dispečeram, lai nodod ceļa apsaimniekotājam lūgumu par to, ka grūti izbraucams un kaut kas jādara,” stāsta ATU vadītāja. “Uz mūsu lūgumiem savu iespēju robežās vienmēr reaģē. Saprotams, ka ceļš ir ļoti sliktā kārtībā, un būtu nepieciešama pārbūve. Nevajag asfaltu, ja varētu uztaisīt tādus zemes ceļus, kādus būvē uzņēmums “Latvijas Valsts meži” — tas būtu pilnīgi pietiekami. Ceļa segumam, kas ir tik sliktā kārtībā, nav kārtīgas pamatnes, īpaši atkušņa laikā, grūti ko līdzēt.”
Izlasot informāciju mājaslapā www.lvceli.lv, kur publicēta valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. — 2020. gadam, tuvākajos septiņos gados posmā Jaunbebri — Odziena — Vietalva — Indrāni remontdarbi diemžēl nav paredzēti. To apstiprina arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļā. Lielāks remonts posmam veikts pirms vairāk kā trīsdesmit gadiem, bet vēlāk — tikai uzturēšanas darbi.
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Situācija uz zemes seguma ceļiem visā Latvijā ir vienāda — laika apstākļi nodara lielu kaitējumu — veidojas bedres, bet remontu prioritāte ir ceļiem ar intensīvāku noslodzi. Tiklīdz konstatē, ka ceļa segums atbilst greiderēšanas darba veikšanai, tad braukšanas apstākļu uzlabošanai, to arī dara — vēstīts www.lvceli.lv.
Vienādi slikti
Pēteris Keišs, šobrīd Kokneses novada domes deputāts, ilggadējais Iršu pagasta padomes priekšsēdētājs, arī Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs, stāsta, ka ceļš Jaunbebri—Odziena—Vietalva ilgāku laiku bija vienīgais uz Iršiem. “Vēlāk izveidoja ceļu no Bebriem uz Iršiem caur Tupiešēniem, veco ceļu iršēnieši izmanto mazāk, līdz ar to vienmēr bijusi cīņa par šī ceļa posma remontu,” stāsta Pēteris Keišs. “Zemes ceļu kārtība Kokneses novadā ne ar ko neatšķiras no citiem zemes ceļiem jebkurā Latvijas novadā. Visā valstī situācija ir līdzīga. Kaut ko pagreiderē, bet lielāki remonti kopš 1985. gada, kad sāku strādāt Iršos, šiem ceļiem nav veikti. Vienīgais laiks, kad ceļš normāli izbraucams, ir sausā laikā vasarā, bet rudenī, pavasarī ir bedres un dubļi. Ierobežojošās ceļa zīmes, ko izvieto, lai saudzētu ceļa pamatni, uzņēmējiem rada zaudējumus — nodokļus maksā, bet braukt nevar.”
Ja nekas nemainīsies un www.lvceli.lv publicētajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. — 2020. gadam būs izpildīti visi plāni, tad ceļam Vecbebri—Irši atjaunot grants segumu 10,28 kilometru posmā paredzēts 2019. gadā. Un tam atvēlēts ap 240 tūkstošiem latu (aptuveni 340 tūkstošu eiro).
Fakts
Latvijā ir 20 131 kilometrs valsts ceļu, no tiem lielākā daļa ir vietējas nozīmes ceļi ar grants segumu.
8901 kilometrs ir asfaltēti ceļi, no kuriem vairāk nekā 4250 kilometru ir sliktā vai ļoti sliktā kārtībā.
