Par veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu ir diskutēts daudz. Solis tuvāk tai ir otrdien Ministru kabineta sēdē apstiprinātais koncepcijas projekts par “veselības nodokļa” iekasēšanu no iedzīvotāju maksātā ienākuma nodokļa. Koncepciju ir izstrādājusi Veselības ministrija. Vēl gan precīzi nav zināms, cik procentu no ienākuma nodokļa veselībai paredzēs, par to vēl lems. Pozitīvi ir tas, ka iedzīvotājiem nodokļu slogs nepieaugs.
Sniedzot veselības aprūpi tikai ienākuma nodokļa maksātājiem, plānots paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu, mazināt rindas pie ārstiem. Tomēr pacienta nodeva tāpat būs jāmaksā visiem.
Veselības ministrija noteikusi arī ap 20 iedzīvotāju grupu, kuras valsts apmaksātu veselības aprūpi saņems tādā pašā apjomā kā nodokļa maksātāji, piemēram, bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi, pensionāri, invalīdi, māmiņas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Ministrija sola, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem nodrošinās minimumu — neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un 100% kompensējamos medikamentus.
Ne jau visi šo ieceri atbalsta. Tai ir arī pretinieki, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija un Pašvaldību savienība iebilst pret “veselības nodokļa” iekasēšanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo tad mazinātos pašvaldību budžeta ieņēmumi. Finanšu ministrs Andris Vilks domā, ka specbudžetu Latvija pašlaik nevar atļauties, turklāt tādā veidā nevarētu iegūt visu veselības nozarei vajadzīgo summu.
Pret šādu modeli noteikti iebilstu aplokšņu algu saņēmēji, kuri vairs nevarētu izmantot valsts apmaksātus pakalpojumus. Savukārt Veselības ministrija tādējādi cer mazināt ēnu ekonomiku. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri nodokļus savai valstij nemaksā, arī te vairs nevarētu saņemt līdz šim pierasto lēto medicīnisko aprūpi. Atbalstītāju vidū nav arī Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis — lai valsts apmaksātu aprūpi saņemtu visas nodokļu nemaksātāju grupas, piemēram, grūtnieces, vispirms viņas par tādām jāatzīst. Bet, lai atzītu, būs jāmaksā gan par ārsta konsultāciju, gan izmeklējumiem.
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne teic, ka vēl ir daudz neskaidrību un visgrūtāk būs mediķiem — kā viņi noteiks, kurš ir un kurš nav nodokļa maksātājs un cik laika tas prasīs? Vai valsts par pensionāriem un citām “atbrīvotajām” iedzīvotāju grupām maksās tikpat daudz, cik par strādājošajiem? Uz papīra visu var skaisti izplānot, bet dzīvē parasti ir citādi. Turklāt tas būs trieciens pašvaldības budžetam.
Iecerēts, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2014. gada otrā pusgada, pēc tam, kad būs izstrādāts likumprojekts un saņemts Saeimas akcepts. Tomēr, kā liecina prakse, termiņi arvien tiek atbīdīti. Bija paredzēts, ka veselības obligātā apdrošināšana stāsies spēkā jau šogad. Tagad atkal gaidāmas diskusijas — kā jau daudzos iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos.
