Rīgas rajona tiesa turpinās skatīt vienu no “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas lietām. Tiesas sēdē paredzēts nopratināt aizstāvības uzaicinātos lieciniekus. 20. janvārī sēdē izdevās nopratināt divus lieciniekus.
Sniedzot liecības šajā lietā, pērn novembrī bijušais “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons norādīja, ka, “Latvenergo” slēdzot līgumus ar starptautiskās enerģētikas kompānijas “Alstom” Zviedrijas atzaru, nav tikuši pārkāpti līgumu noslēgšanas kritēriji.
Pērn 21. oktobrī prokurors Māris Leja šajā lietā nolasīja apsūdzību, savukārt apsūdzētie savu vainu neatzina. Tiesā uz apsūdzēto sola ir sēdušies arī “Latvenergo” bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma “Energy Consulting” vadītājs Andrejs Livanovičs. Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laikā no 2007. gada 1. augusta līdz 2010. gada 15. jūnijam. Kukulis dots par to, lai a. s. “Latvenergo” rīkotajā konkursā “Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr. 4, 5, 7 rekonstrukcija — iekārtu iegāde” uzņēmuma “Alstom Power Sweden AB” piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums. Pratināšanas laikā Miķelsons norādīja, ka konkurss par Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu rekonstrukciju tika izsludināts oficiāli un tam esot pieteicies viens Krievijas uzņēmums un “Alstom Power Sweden AB”.
Bijušais “Latvenergo” vadītājs tiesā pauda viedokli, ka iepirkumā nav notikusi atkāpe no līguma noslēgšanas kritērijiem. Meļķo neesot ietekmējis Miķelsonu lēmuma pieņemšanā attiecībā uz “Alstom”, tāpat Miķelsons neesot manījis arī citu darbinieku labvēlību pret “Alstom”. Viņš stāstīja, ka lēmumus valdes locekļi pieņēmuši visi kopā, panākot konsensus. Miķelsons liecināja, ka konkursa gaitā notikusi piedāvājuma cenas samazināšana, tomēr viņš nespējot atcerēties konkrētas summas. Tiesa, nolasot viņa 2010. gada vasaras liecību, esot apcietinājumā, secināja, ka līguma summa ar “Alstom” tika samazināta par 2,14 miljoniem eiro (apmēram 1,5 miljoniem latu), beigās sasniedzot nedaudz vairāk nekā 32 miljonus eiro (22,49 miljonus latu). Viņš pieļāva, ka tā bija Meļķo iniciatīva. Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Leja jautāja, kādā veidā Meļko mēģināja samazināt cenu, bet Miķelsons uz šo jautājumu īsti neatbildēja. Līgums starp abiem uzņēmumiem tika noslēgts 2006. gada 9. novembrī. Vēlāk par to bijušas pretenzijas gan no “Alstom”, gan no “Latvenergo”, un Miķelsons norādīja, ka sūdzības no “Latvenergo” bijušas pamatotas, jo bijušas problēmas ar termiņu ievērošanu.
Miķelsons konkrēti nevarēja atcerēties, ko mierizlīgumā piedāvāja “Alstom”, tomēr uzskata, ka mierizlīgums bija izdevīgs “Latvenergo”. Cvetkova aizstāve zvērināta advokāte Guna Kaminska jautāja, vai Miķelsons pazina “Alstom” darbinieku Svenu Arni Karlinu, uz ko Miķelsons atbildēja apstiprinoši, norādot, ka viņiem ir bijušas pāris tikšanās. Tāpat Miķelsonam tika jautāts, kāpēc, viņaprāt, “Alstom” bija vajadzīgs uzņēmums “Energy Con-
sulting”, ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā — SIA “Alstom Latvia”? Miķelsons uz to nevarēja atbildēt, jo nezinot iemeslus. Savukārt, jautāts par konsultāciju līgumu starp abiem uzņēmumiem, Miķelsons tiesai liecināja, ka par līgumu esot uzzinājis pēc sava aresta.
Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai norādītā līguma izpildes laikā “Latvenergo” amatpersonas izrādītu labvēlīgu attieksmi pret darbu izpildītāju un pieņemtu šim uzņē-
mumam izdevīgus lēmumus.Ko-
pējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati. Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323. panta 2. daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs — par kukuļņemšanu pēc KL 320. panta 3. daļas.
LETA jau ziņoja, ka pērn 10. oktobrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa bija paredzējusi skatīt kādu citu no “Latvenergo” amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītu lietu pret Meļko, kādreizējo a. s. “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, taču pirms tiesas izmeklēšanas sākšanas Meļko advokāts Varis Klotiņš pieteica lūgumu nosūtīt lietu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.
Kā ziņots, tā dēvēto “Latvenergo” amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010. gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp “Latvenergo” prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu. Pērn rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personu saistībā ar amatpersonu kukuļošanu “Latvenergo” realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Dažās lietās prokuratūra apsūdzību jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu. KNAB uzskata, ka nu jau bijušās “Latvenergo” amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoni latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljoni latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu. ◆ LETA
