Garšvielas, kuras izmantoja senākās civilizācijas, vēl aizvien raksturo gan Vidusjūras tautu virtuvi, gan arī iepriecina Latvijas saimnieces un garšaugu dārziņu kopējas.
Garšvielas, kuras izmantoja senākās civilizācijas, vēl aizvien raksturo gan Vidusjūras tautu virtuvi, gan arī iepriecina Latvijas saimnieces un garšaugu dārziņu kopējas.
Raudene (oregano)
Grieķu mīlas dieviete Afrodīte esot iedvesmojusies no raudenes, kas kļuvusi par viņas prieka simbolu. Senāk līgavas un līgavaiņi izrotājās ar raudenes vītnēm, ticot, ka šis augs nostiprinās mīlestību starp diviem cilvēkiem.
Raudene ir daudzgadīgs krūmveida augs ar iegareni olveidīgām lapām, kuras ir vienīgā kulinārijā izmantojamā auga daļa. Raudenes lapas var lietot gan svaigas, gan kaltētas. Raudenes lapas ir piesātinātas ēteriskām eļļām, kuras izdala auga intensīvo nedaudz saldo aromātu. Raudenes izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Jo vairāk saules, jo raudenes aromāts ir brīnišķīgāks.
Raudene ir ļoti iecienīts klasisks garšaugs, ko pazīst un lieto visā pasaulē ne tikai picu un makaronu ēdienu pagatavošanai. To izmanto veģetāro ēdienu garšas bagātināšanai, piemēram, ķirbju, cukini, kabaču, paprikas un kartupeļu sautējumos, pievieno ceptas, sautētas, vārītas cūkgaļas, jēra un liellopa gaļas ēdieniem. Tā lieliski garšo pie salātiem, dažādiem tomātu ēdieniem, olām un siera. Raudeni ieteicams lietot kopā ar rozmarīnu, timiānu, baziliku. Raudeni ēdienam pievieno neilgi pirms gatavošanas beigām, lai piešķirtu tam pilnīgāku aromātu un garšu.
Garšvielu ieteicams glabāt oriģinālajā iesaiņojumā vai hermētiski noslēgtā traukā sausā, tumšā un vēsā vietā, lai tā nezaudētu savas garšas īpašības un aromātu.
Raudeni lieto arī medicīnā — saaukstēšanās un bronhīta, klepus, kā arī kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kakla skalošanai, jo tai ir antiseptiska iedarbība. Arī Latvijā ir iespējams izaudzēt šo lielisko garšaugu.
***
Tomātu brušetes
Brušetes ir ļoti populāra uzkoda Itālijā. Īpaši piemērota karstajās vasaras dienās, kad kārojam kaut ko vieglu un atsvaidzinošu. Savā ziņā tā ir latviešu tomātmaizes itāliskā versija.
4 porcijām nepieciešams:
4 tomāti
ēdamkarote smalki sagrieztu svaiga bazilika
lapiņu vai “Santa Maria” bazilika
ēdamkarote smalki sagrieztu svaiga majorāna vai raudenes lapiņu
ēdamkarote smalki sagrieztu pētersīļu
2 smalki sakapātas ķiploka daiviņas
ēdamkarote vīna etiķa
ēdamkarote olīveļļas
ēdamkarote citrona sulas sāls un “Santa Maria” malti melnie pipari
8 šķēles garās baltmaizes (baziliku, raudeni un pētersīļus var aizstāt ar tējkaroti “Santa Maria” Vidusjūras garšaugu maisījuma).
Tomātus sagriež nelielos kubiņos, pievieno garšaugus, pārlej etiķi, olīveļļu, citrona sulu, pievieno sāli, piparus un visu labi sajauc.
Apgrauzdē baltmaizes šķēles (vislabāk tosterī vai cepeškrāsnī uz folijas, lai maize nepiesūktos ar taukiem). Uz grauzdētas baltmaizes šķēles liek sagatavoto tomātu masu. Uzkodu pasniedz istabas temperatūrā.
Piebilde: brušetes var dažādot, baltmaizi apcepot kopā ar plānu siera šķēlīti vai klāt pasniedzot olīvas.
