Aizkraukles rajona padomes izglītības metodiķe jaunatnes lietās Inguna Juhņeviča piedalījās kontaktu veidošanas seminārā Turcijā.
Aizkraukles rajona padomes izglītības metodiķe jaunatnes lietās Inguna Juhņeviča piedalījās kontaktu veidošanas seminārā Turcijā. 20 valstu pārstāvju vidū viņa no Latvijas bija vienīgā.
Ēģiptes sievietēm mācīs tiesības
Seminārs jauniešu organizāciju pārstāvjiem notika, lai veicinātu sadarbību starp dažādām valstīm, piemēram, brīvprātīgo palīgu darba organizēšanu. Līdz šim jaunieši varēja doties tikai uz Eiropas valstīm, bet tagad brīvprātīgo palīgu iespējas būs plašākas, un viņi varēs strādāt arī Turcijā, Marokā vai Jordānijā. “Ungāri projektos darbojas kopā ar libāniešiem. Var braukt arī uz Ēģipti mācīt sievietēm tiesības,” stāsta Inguna Juhņeviča.
Seminārs notika saistībā ar programmu “Eiro Med”, kura darbojas Eiropas un Vidusjūras valstīs. Turcija par tikšanās vietu izvēlēta, lai iepazītu valsti, kuru nākotnē plānots uzņemt Eiropas Savienībā. “Tā strauji attīstās un kļūst eiropeiska,” secina Inguna Juhņeviča.
Pirms došanās ceļā viņa pārliecinājās, ka iegūt vīzu iebraukšanai Turcijā nav nemaz tik vienkārši, jo Latvijā nav šīs valsts vēstniecības, tāpēc dokumenti jākārto kādā kaimiņvalstī.
No ziemeļniekiem pa gabalu
No pussimt semināra dalībniekiem aizkraukliete bija vienīgā no Baltijas un Ziemeļvalstīm un gandrīz vai vienīgā, kura nerunāja franciski. Šī valoda bija galvenā saziņas valoda seminārā, to labi zina lielākā daļa Vidusjūras valstu pārstāvju.
“Strādājot internacionālā grupā, man bija iespēja iepazīt citu valstu kultūru un pārliecināties, cik daudz aizspriedumu cilvēkos veidojas nezināšanas dēļ,” stāsta Ingunas kundze. “Vidusjūras valstu iedzīvotāji satiekoties apskaujas, skūpstās. Uzzinājuši, ka esmu no Baltijas, sākumā pret mani izturējās atturīgi. Izrādās, viņi uzskata, ka Ziemeļvalstu cilvēkiem nedrīkst pieskarties, jo mums tas nepatīkot. Tātad — vajadzīga distance! Es stāstīju, ka mēs neesam vēsi, bet vienkārši savas jūtas klaji neizrādām. Starptautiskajā vakarā citiem mācīju latviešu dejas un rādīju, ka arī mēs savam partnerim pieskaramies.
Istabiņā dzīvoju kopā ar meiteni no Marokas un biju pārsteigta par viņas izglītotību. Kenza prata angļu, franču, itāliešu, spāņu un arābu valodu. Ļoti izglītotas sievietes bija no Jordānijas.
Visi latvieši mūzikas skolās
Ļoti daudz runājām par islamu. Mums tas saistās ar galvai apsietu lakatiņu un aizspriedumiem, ka islama valstīs dzīvo teroristi. Šie cilvēki stāstīja, kā viņi jūtas, jo viņus vienmēr aiztur un vēro ar aizdomām. Islama valstu iedzīvotājiem korāns māca miermīlību, aizliedz zagt un lietot alkoholu.”
Ko sastaptie cilvēki zināja par Latviju? “Ēģiptietis teica: “Es zinu, kur ir Latvija. Netālu no Slovēnijas!”. Kiprietis zināja, ka latvieši ir muzikāla un izglītota tauta un ka vai katrs bērns mācās mūzikas skolā. Arī citi zināja Latviju, vienīgi daudzi bija pārsteigti, ka ir arī latviešu valoda,” saka Inguna Juhņeviča.
Miljonāre vienā mirklī
Pirmo pārsteigumu Stambulā Inguna Juhņeviča piedzīvoja, ieraugot tik daudz cilvēku: “Ļaužu straumes plūda divos virzienos, un pirmajā mirklī šķita, ka pazudīšu. Turcijas galvaspilsētā ir 13 miljonu iedzīvotāju.”
Inguna uzskata, ka Turcijā noteikti jāizbauda tirgus atmosfēra: “Cilvēki par cenu kaulējas ne tikai tirgū. Arī nelielos veikalos cenas nav norādītas, par tām pircējs un pārdevējs vienojas.
Turcija nav lēta valsts, taču es tur vienā mirklī kļuvu miljonāre. Par desmit eiro ieguvu 17 miljonu liru! Pirmajās dienās skaitīju nulles un rēķināju, ko varu nopirkt, piemēram, kafija maksāja sešus miljonus liru.”
Neaizmirstami iespaidi gūti arī ekskursijās, piemēram, apskatot Zilo jeb Sultāna Ahmeda mošeju, kura ir lielākā pasaulē.
