Nē, nu ir gan cilvēki! Es muzikāli izglītoju, bet viņi draud sūdzēt policijai. Vakaros pirms gulētiešanas un no rīta mostoties es vienmēr ieslēdzu savu jauno mūzikas centru un klausos senlaiku dziesmas.
Nē, nu ir gan cilvēki! Es muzikāli izglītoju, bet viņi draud sūdzēt policijai.
Vakaros pirms gulētiešanas un no rīta mostoties es vienmēr ieslēdzu savu jauno mūzikas centru un klausos senlaiku dziesmas. Nu kas var būt skaistāks par “Trim vītušām rozēm”, “Krizantēmām”, “Dažu skaistu ziedu”! Bet mums tādi jocīgi kaimiņi gadījušies. Protestē, ka nevarot gulēt. Es viņiem pateicu, ka, tik skaistām dziesmām skanot, grēks būtu gulēt. Turklāt nekad ilgāk par pusnakti nespēlēju. Lai vēl pasaka paldies, ka par klausīšanos neprasu piemaksāt. Jaunieši diskotēkās taču maksā.
Es, piemēram, ja mani kaut kas neinteresē, nemaz neklausos. Kaimiņu iebildumi norāda, ka viņi ir slinki cilvēki. Vakaros nevar aizmigt tāpēc, ka nav kārtīgi nostrādājušies, un meklē iemeslu kašķim. No rīta viņi acīmredzot grib ilgāk gulšņāt, tātad darbs viņiem nav pirmajā vietā. Pēc tam droši vien čīkst, ka viss dārgs, lamā valdību un skraida pa piketiem un streiko.
Kaimiņi laikam domā, ka es jauno mūzikas centru nopirku tikai kā interjera eksponātu. Tad taču neviens nezinātu, ka man tāds ir. Lai tik sūdzas, tumsoņas tādi! Redzēs, kurš vēl dabūs maksāt sodu! Izabella
