Antibiotikas, kuras lietojuši cilvēki un dzīvnieki, nonāk vidē un var saindēt ūdeni un augsni, secināts zinātniskajos pētījumos, ar kuriem prese pirmoreiz iepazīstināta Gēteborgā Skandināvijā lielākajā notekūdeņu attīrīšanas rūpnīcā.
Antibiotikas, kuras lietojuši cilvēki un dzīvnieki, nonāk vidē un var saindēt ūdeni un augsni, secināts zinātniskajos pētījumos, ar kuriem prese pirmoreiz iepazīstināta Gēteborgā Skandināvijā lielākajā notekūdeņu attīrīšanas rūpnīcā. Trīs ES finansēti izpētes projekti –– “ERAVMIS”, “REMPHARMAWATER” un “POSEIDON” –– veikti 13 dalībvalstīs. Tajos aprēķināts, ka pēdējā desmitgadē ik gadu patērētas 12500 tonnu antibiotiku, un šis daudzums turpina palielināties. Organisms daļēji sairdina šīs vielas, tomēr tūkstošiem tonnu antibiotiku katru gadu nonāk vidē. Pētījumos antibiotikas atrastas gan pilsētu notekūdeņos, gan lauksaimniecības atkritumos. Daudzās ES valstīs notekūdeņos un pat ūdens resursos konstatētas antibiotiku, kontraceptīvo līdzekļu, sāpju noņemošo līdzekļu un sirds zāļu paliekas. Piemēram, Vācijā dzeramā ūdens resursos atrasti metabolīti.
Tā kā parastās attīrīšanas tehnoloģijas nespēj attīrīt visas šīs sastāvdaļas, piesārņojums nonāk upēs un pat pazemes ūdeņos. Savukārt dzīvniekiem iebarotās antibiotikas nonāk tieši uz lauka (ganot vai mēslojot lauku). Ja ar antibiotiku atkritumiem neko nedarīšot, tie saindēšot ūdens resursus un augsni, secināts pētījumos.
Šie trīs ES projekti piedāvā arī risinājumu: antibiotiku attīrīšana no notekūdens ar ozonēšanu vai saules gaismu.
