Par sliktu veselību un nogurumu nevajag vainot tikai stresu un miegu. Zinātnieki atklājuši šokējošu jaunumu — 20% cilvēku Lielbritānijā cieš no nepietiekama uztura, un tam nav nekāda sakara ar to, cik daudz katrs apēd.
Par sliktu veselību un nogurumu nevajag vainot tikai stresu un miegu. Zinātnieki atklājuši šokējošu jaunumu — 20% cilvēku Lielbritānijā cieš no nepietiekama uztura, un tam nav nekāda sakara ar to, cik daudz katrs apēd.
Visbiežāk nepaēduši cilvēki mums asociējas ar bērniem no trešās pasaules valstīm. Taču pētījumā Lielbritānijā atklājies, ka 40% pieaugušo un 15% bērnu, kuri kāda iemesla dēļ tikuši hospitalizēti, cieš no nepietiekama uztura. Turklāt tas neattiecas, kā varētu domāt, tikai uz veciem vai slimiem cilvēkiem. Uzskata, ka no nepietiekama uztura cieš arī apmēram 20% “veselu” cilvēku.
Ar kalorijām ir par maz
Lai gan vairumam no mums ēdamā pietiek, uzturs aizvien biežāk kļūst neveselīgs, zaudē savu bioloģisko vērtību. Biežāk uzturā lietojam pusfabrikātus, konservētu un saldētu pārtiku. Pat resni cilvēki var ciest no kādu vielu trūkuma, ja uzturs ir vienveidīgs un nesatur vajadzīgos vitamīnus, minerālvielas, mikroelementus, fitoestragēnus un vēl daudz citu vielu, kurām kalorijas pat nerēķina.
Sākoties pusfabrikātu kultūrai, jāsaprot, ka varam reizē būt pārrēdušies un tomēr ciest no nepietiekama uztura. Veicinoši faktori ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un nesaprātīgas fiziskas aktivitātes, kas noplicina jau tā niecīgās organismam nepieciešamo vielu rezerves. Īpaši riskē tie, kuri par katru cenu cenšas notievēt, kā arī cilvēki, kam ir ierobežota kādu uzturproduktu lietošana. Kaloriju daudzumu parasti plāno ļoti rūpīgi, bet uzturs jau nav tikai kalorijas.
No cingas vairs nemirst
Samazinot kaloriju daudzumu, bieži neņem vērā, ka līdz ar kalorijām uzturā mazināsies arī kalcija, dzelzs, magnija un citu ļoti svarīgu vielu daudzums. Mūsdienās cilvēki vairs nemirst no cingas vai beriberi (C un B1 vitamīna fatāls trūkums), taču vitamīnu trūkums ietekmē pašsajūtu, sparu un veselību. Uzturvielu trūkums vājina imūnsistēmu, tas savukārt palielina infekcijas slimību uzņēmību, sliktāk dzīst brūces, pēc jebkuras slimības atveseļošanās noris lēnāk.
Nepilnvērtīgs uzturs rada nogurumu, cilvēks vieglāk pakļaujas trauksmei, stresam un depresijai. Ilgākā laika periodā sekas ir vēl nopietnākas, palielinās sirds slimību risks, vēža un trauslo kaulu slimības — osteoporozes — risks.
Kāpēc vajadzīgs kalcijs
Saskaņā ar vairākiem pētījumiem kalcija trūkst daudzās diētās. Visuztraucošākais ir kalcija trūkums jaunietēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Pētījumi liecina, ka 24% meiteņu ar uzturu nesaņem kalciju pietiekamā daudzumā (900 mg). Ja bērnībā un pusaudžu gados, kamēr kauli vēl nav nobrieduši, kalciju neuzņem pietiekamā daudzumā, stipri palielinās risks vēlākos gados iegūt osteoporozi (kaulu lūzumus).
Labs kalcija avots ir piena produkti, zaļie dārzeņi, soja, rieksti, sezama sēklas, lēcas, maize un treknās zivis, piemēram, sardīnes un skumbrijas.
Kur meklēt magniju?
Sievietēm vecumā no 19 līdz 50 gadiem dienā nepieciešams uzņemt 0,3—0,4 g magnija. Magnijs ir vajadzīgs enerģijai, pilnvērtīgai nervu un muskuļaudu darbībai. Daži pētījumi liecina, ka nepietiekams magnija daudzums var veicināt premenstruālo sindromu. Muskuļu spazmas, krampji un niezoši plakstiņi arī liecina par magnija trūkumu.
Magnija avoti ir zaļie lapu dārzeņi, maize, rieksti, lēcas, žāvēti augļi un graudaugu produkti.
Dzelzs
Dzelzs trūkums rada dzelzs deficīta anēmiju. Par to liecina samazināts eritrocītu un hemoglobīna (asins sarkanais pigments) daudzums. Eritrocīti organismā pārnes skābekli, un, ja to ir par maz, organisma šūnas nesaņem skābekli pietiekamā daudzumā, radot nogurumu, apātiju, vājumu, galvassāpes un reiboni. Ieteicamais dzelzs daudzums sievietēm un vīriešiem ir 15 miligramu dienā.
Dzelzs avoti ir aknas, nieres, sarkanā gaļa, žāvēti augļi, olas dzeltenums, zaļie lapu dārzeņi, rieksti un ar dzelzi bagātināti graudaugu produkti. C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos organismā.
