Šādus vārdus vēlos teikt par Gaidu Sauku, kura dzīvo Pļaviņu novada “Krūmiņos”, netālu no manas mājas. 1. novembrī viņai aprit 85 gadi.
Rudenī, kad novākta raža un dabā iestājas miera periods, arī jubilāre var atskatīties uz savu bagāto mūžu, kurā ir vijies gan prieks ar skumjām, gan sūrs darbs ar atelpas brīžiem, gan pārliecība un šaubas. Gaida ir vienmēr bijusi starp cilvēkiem, izrādījusi interesi par visu notiekošo un apliecinājusi ar savu nostāju paaudžu mūžīgās vērtības — sirds gudrību, darba mīlestību un godīgumu. Viņa vienmēr ir uzklausījusi, devusi padomus un, ja vajadzīgs, arī sabārusi, pamudinājusi kādu, lai darbu veiktu savlaicīgi. Protams, pati rādot priekšzīmi ar savu darbu. Atceros Gaidas zemeņu lauku, kā tajā dziesmā. Ogu bija tik daudz un saldas… Gaida cepa kartupeļu pankūkas ļoti lielu bļodu un dāsni cienāja kaimiņus un draugus. Gaida ir izaudzinājusi divus krietnus dēlus un līdzi dzīvo gan veiksmēm un neveiksmēm. Gribu uzsvērt Gaidas spēju iejusties citos cilvēkos, ieklausīties un saprast. Viņa turpina rūpēties par skaisti iekopto sētu, kur dienas vada kopā ar dēlu Jāni un vedeklu Laimu, kuri turpina mātes iesāktos darbus. Mājās tiek mīļi gaidīti visi tuvie cilvēki, īpaši mazbērni. Veselību un daudz skaistu gadu tev, Gaidiņ!
