Ceļā pie pircējiem šogad devies kooperatīvās sabiedrības “Zaube” autoveikals. Tajā pārdod produktus, kuri audzēti, neizmantojot ķimikālijas.
Ceļā pie pircējiem šogad devies kooperatīvās sabiedrības “Zaube” autoveikals. Tajā pārdod produktus, kuri audzēti, neizmantojot ķimikālijas. Autoveikalam preces piegādā arī “tīrie” zemnieki no Aizkraukles rajona.
Pērk, popularizē un pārdod
Cēsu rajona Zaubes pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Bērziņi” īpašniece Aelita Runce, kura ir arī Latvijas bioloģisko lauksaimnieku organizāciju apvienības padomes priekšsēdētāja, stāsta: “Līdz šim bioloģiskie lauksaimnieki produkciju realizēja, kā nu kurš prata. Dažs to pārdeva draugiem, kaimiņiem, cits vienojās ar kādu ēdināšanas uzņēmumu. Vēl kāds devās uz “Zaļo tirdziņu” Rīgā, bet daudzi “tīro” produkciju bieži vien pārdeva kā jebkuru citu. Tāpēc mēs izveidojām kooperatīvo sabiedrību “Zaube”, kuras uzdevums ir iepirkt ekoloģiski tīros produktus, popularizēt un pārdot tos.”
Vispirms informācija, tad prece
Sākumā bija doma Rīgā atvērt īpašu veikalu, taču tas izrādījās pārāk sarežģīti, jo veikalam noteikti vajadzēja būt pilsētas centrā, kur ērti var piebraukt mašīnas. Idejas autori arī nobijās, ka veikalā varētu pietrūkt produkcijas. Tāpēc radās autoveikala ideja.
Lauksaimnieku pavasara konferencē Skrīveru zinātnes centrā Aelita Runce stāstīja par to, ka pagaidām autoveikals brauc uz Siguldu un Ogri. Par bioloģiskajiem produktiem interesējas arī cēsnieki. “Esam gatavi braukt arī uz Aizkraukli. Taču svarīgi zināt, vai būs pircēji. Cilvēkiem jāzina, ko viņi pērk un kāpēc par to maksā vairāk, jo “tīrie” produkti ir dārgāki,” saka Runces kundze. Autoveikala saimnieki parasti iepriekš rīko izglītojošu tikšanos par šiem produktiem un to izcelsmi.
Piedāvā arī aizkrauklieši
Šobrīd autoveikalā var nopirkt koknesiešu Marijas Slavietes un Inetas Sproģes, skrīverietes Māras Vaivares un mazzalvieša Leonarda Pastara izaudzēto produkciju. Taču autoveikalā preču vienmēr trūkst, tāpēc bioloģiskie lauksaimnieki, kuru saimniecības sertificētas pirms diviem gadiem, var piedāvāt savu produkciju. Visvairāk nepieciešami dārzeņi — burkāni, bietes, sīpoli, kāposti un zaļumi.
Pircēji — turīgi cilvēki
Taču bioloģiskie produkti nav tikai augļi un dārzeņi, bet arī gaļa un maize. Aelita Runce pati audzē gaļas lopus un neizmanto nekādas mākslīgās piedevas, ganību uzlabošanai neizmanto ķimikālijas. Zaubē uzbūvēta arī licencēta kautuve bioloģiski ražotas gaļas ieguvei. Kooperatīvs nolēmis slēgt līgumu ar lielveikalu “Sky” tīklu par bioloģiskās gaļas tirdzniecību, piedāvājot ne tikai liellopu, bet arī trušu un broileru gaļu. Savukārt ekoloģiski tīrus graudus var nodot SIA “Zelta kliņģeris” Vārmē, bet pienu — pienotavā Ķeipenē.
Tā kā bioloģiskie produkti ir dārgāki, pagaidām autoveikala pircēji lielākoties ir turīgi cilvēki. Tomēr par tā rentabilitāti runāt vēl pāragri. Taču bioloģisko produktu ražotāju mērķis ir darīt visu, lai tos varētu nopirkt pensionāri un jaunās māmiņas, kurām tas visvairāk nepieciešams.
Izziņai.
Pēc 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem, Aizkrauklē bija 41 bioloģiskā saimniecība, taču sertificēta apmēram puse. Šobrīd piecos Latvijas rajonos, tajā skaitā arī Aizkraukles, notiek kursi bioloģiskās saimniekošanas sertifikāta iegūšanai. Aizkraukles rajonā mācās ap 20 zemnieku. Aizkraukles rajons ir arī viens no nedaudzajiem valstī, kur ir visplašākie bioloģiskie augļudārzi.
