Latvijas Zviedrijas kopuzņēmums „Latsin”, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 90000 kubikmetriem palielinājis mežizstrādes apjomus, šogad plāno nocirst 430000 kubikmetru koku.
Latvijas Zviedrijas kopuzņēmums „Latsin”, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 90000 kubikmetriem palielinājis mežizstrādes apjomus, šogad plāno nocirst 430000 kubikmetru koku. Paredzēts pirkt jaunu tehniku, taču iespējamo attīstību kavē jaunu un strādātgribošu cilvēku trūkums.
Pērk jaunu tehniku
— Mēnesī izcērtam 30000 kubikmetru koku, –– stāsta SIA „Latsin” direktora vietnieks ražošanas jautājumos Voldemārs Kurtišs. –– Firmā strādā 100 zāģeru, ir trīs harvesteri (traktors, kas veic koku zāģēšanu, atzarošanu un garināšanu –– aut.). Rudenī plānojam pirkt vēl vienu šādu traktoru. Ar šo tehniku darbu iespējams paveikt ļoti ātri un kvalitatīvi.
30 procentu no platībām, kurās strādā „Latsin” vīri, ir ilgtermiņa apsaimniekošanā. Pārējās cirsmas pērk izsolēs. Veidojas situācija, kad arvien biežāk zāģeriem līdz cirsmai jāmēro tāls ceļš. Aizkraukles rajonā uzņēmumam lielākoties ir ilgtermiņa apsaimniekošanas platības, bet pirktās cirsmas, kuras jāizzāģē nekavējoties, visbiežāk ir kaimiņrajonos.
Dzīvo mežā
Neretietis Jānis Rēze, kurš pagājušajā nedēļā strādāja cirsmā pie Madlienas, stāsta, ka karstajā laikā mežā darbi sākas jau pussešos no rīta, tāpēc no Neretas jāizbrauc četros. Jāmēro 98 kilometrus garais ceļš, tad jāstrādā līdz pusdienlaikam, kad kļūst pārāk karsts un arī dunduri kā melns mākonis griežas ap galvu. Ja ir kailcirte, tālu braukt ir izdevīgi. Ja jācērt skrajcirte, tik tālu braukt neatmaksājas, jo ir pārāk lieli ceļa izdevumi.
–– Ir vīri, kuri mājās nebrauc, bet dzīvo vagoniņā pie cirsmas, — saka Rēzes kungs. –– Es gan tā nevarētu, jo vakarā gribas nomazgāties, būt kopā ar ģimeni, ēst siltas vakariņas. Mežā dzīvot ilgu laiku ir ļoti grūti. Turklāt vagoniņu var apzagt, kā reiz jau gadījies.
Traktors darbojas visu diennakti
Arī harvestera vadītājiem uz cirsmu parasti jābrauc ļoti tālu. Viņiem gan darba apstākļi ir krietni ērtāki nekā zāģeriem –– kabīnē ir kondicionieris, arī dunduri nekož.
–– Mežā visu laiku esam divi cilvēki, –– saka harvestera vadītājs jaunjelgavietis Jānis Censonis. –– Četras stundas strādājam, tad maināmies. Kopā vienam harvesteram esam pieci vadītāji. Traktors rūc praktiski visu diennakti. To aptur tikai uz īsu mirkli, lai veiktu tehnisko apkopi. Sākumā šķita savādi, ka jāstrādā arī pa nakti, taču nu ir pierasts, darbs problēmas nesagādā.
Nemaz nav tik viegli sākt strādāt ar tik dārgu un sarežģītu tehniku. Vispirms kāds laiks jābrauc ar forvarderu (traktors, kurš no cirsmas izved sortimentu –– aut.), tikai tad var strādāt ar harvesteru.
Labāk ar tehniku
Pilskalnietis Mareks Mazjānis pagājušajā nedēļā kļuva par SIA „Latsin” forvardera vadītāju. Līdz šim viņš strādāja par zāģeri.
–– Ilgāku laiku strādāju ar zāģi, –– stāsta Mazjāņa kungs. –– Tad bija iespēja pamēģināt strādāt ar forvarderu kādā privātfirmā. Iepatikās. Man jau bija traktora vadītāja apliecība. Nolēmu apgūt forvardera vadītāja profesiju un par paša līdzekļiem mācijos kursos Ogrē. Tur manas traktorista iemaņas lieti noderēja, taču daudz kas bija jāapgūst no jauna. Praksē biju firmā „Latsin”, nu strādāšu te pastāvīgi. Būtībā atrast labu darbu nav nemaz tik grūti, vajag tikai uzņēmību un vēlmi strādāt.
Traucē neziņa
Nākamajā gadā SIA „Latsin” vēlētos turpināt attīstību, vēl vairāk palielinot mežizstrādes apjomus, taču no 2003. gada mežizstrādes sistēmā gaidāmas izmaiņas. Lai arī līdz šī gada beigām atlicis mazāk par pusgadu, neviens nevar konkrēti pateikt, kā mežizstrāde notiks nākamajā gadā, vai būs iespējams turpināt veiksmīgu uzņēmuma attīstību, vai ierēdņi būs izdomājuši kārtējo veidu, kā graut pašmāju ekonomiku, pārsteidzīgi dancojot pēc Eiropas stabules. SIA „Latsin”, kas ir otrs lielākais mežizstrādes uzņēmums Latvijā, tāpat kā citi šīs nozares uzņēmumi, gribētu saņemt no valdības konkrētu informāciju, kādas izmaiņas gaidāmas nākotnē. Kas notiks ar meža platībām, par kurām noslēgts ilgtermiņa apsaimniekošanas līgums? Dzirdēts, ka šādus līgumus tagad slēdzot gadam, kas ir sava veida ņirgāšanās par uzņēmējiem, kuri cenšas plānot biznesu un attīstīties.
Uzņēmuma attīstību kavē arī tas, ka trūkst jauniešu, kuri vēlētos kļūt par automašīnu un forvarderu vadītājiem.
–– Lai iemācītos braukt ar lieljaudas kravas automašīnu, vajadzīgi vairāki gadi, –– saka Kurtiša kungs. –– Neviens iesācējam neuzticēs modernu un ļoti dārgu kravas auto. Vispirms kādu laiku jābrauc ar vienkāršākām mašīnām. Diemžēl jaunieši šīs profesijas vairs neizvēlas, lai gan arī tajās var nopelnīt pietiekami lielu algu.
