Latvijā laikam beidzot sāksies “treknie gadi” — ar smaidu gribas komentēt pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu, kas saistīts ar Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu Latvijā.
Latvijā laikam beidzot sāksies “treknie gadi” — ar smaidu gribas komentēt pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu, kas saistīts ar Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu Latvijā. Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus valdības noteikumos, kas paredz nākamgad vistrūcīgākajām personām reizi mēnesī dalīt putraimus. Vienā reizē katram trūcīgajam izsniegs vienu kilogramu miežu vai kviešu putraimu, nevis baltmaizi, kā iepriekš. Darba grupā, kurā piedalījās vairāku ministriju pārstāvji, nolemts, ka maize ir ekonomiski neizdevīgs produkts… Jo maizei ir īss derīguma termiņš, un to sarežģīti laikus izdalīt.
Vai kaut kas mainīsies tikai tāpēc, ka ir mainīta “ēdienkarte”? Radīsies vairāk organizāciju, kuras gribēs šos putraimus dalīt? Diezin vai. Iecere jau nav slikta — palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, bet vai par reālu palīdzību var uzskatīt kilogramu putraimu mēnesī, tātad — 33 gramus dienā? Nabadzīgs atspaids, un jāpiekrīt tiem, kuri uzskata: “Kara laikā normas bija lielākas”. Šaubos arī, vai putraimu gribētāju būs daudz vairāk kā baltmaizes kārotāju, jo putraimu lieta var sarežģīties vēl kāda iemesla dēļ — ko iesāks tie, kam nebūs kur šos putraimus vārīt?
Šis lēmums vairāk gan šķiet nevis reāla palīdzība, bet gan ņirgāšanās par trūcīgajiem. Laikā, kad valstij būtu jādara viss, lai cilvēki nebūtu spiesti ubagot, dzīvot izgāztuvēs, kā izsmiekls šķiet ideja piedāvāt putraimus. Nav gan dzirdēts par šādu risinājumu citās Eiropas Savienības valstīs. Par labdarības organizācijām, kas trūcīgajiem izsniedz sviestu, sauso pienu un citu pārtiku, gan. Vai šīs programmas īstenotājiem nevajadzētu padomāt par to, lai vismaz katrā rajonā un lielākajā apdzīvotajā vietā būtu zupas virtuve? Lai siltu ēdienu pasniegtu arī klaidonim, ubagam, kādai vecai sieviņai, kura nav spējīga kaut ko pagatavot, vai mazam bērnam, par kuru vecāki nerūpējas. Protams, visās nelaimēs daļēji var vainot arī pašus cilvēkus, bet tas jau ir cits stāsts.
Labklājības ministrija informē, ka nākamgad Latvijā būs 150 tūkstošu trūcīgu personu. Un, lai šie cilvēki justu, ka valsts viņus nav aizmirsusi, varbūt vajadzētu putraimu paciņai pievienot Kalvīša iepriekšējā gada Jaungada runu par septiņiem treknajiem gadiem.
