Klintaines pagasta „Lejas Mālkalnu” siltumnīcās Pļaviņu apvedceļa malā atkal briest tomāti un gurķi.
Klintaines pagasta „Lejas Mālkalnu” siltumnīcās Pļaviņu apvedceļa malā atkal briest tomāti un gurķi. Te saimnieko Regīna un Raimonds Puteņi, kuri siltumnīcas atpirkuši no bankas.
Pārceļas no Jēkabpils
–– Par iespēju nopirkt šīs siltumnīcas uzzinājām no sludinājuma laikrakstā „Brīvā Daugava”, — saka Raimonds. –– Ilgi nevarējām izlemt –– tas nozīmētu pilnībā mainīt ierasto dzīvesveidu. No zemeņu audzēšanas pievērsties stādiem un dārzeņiem un no Jēkabpils rajona pārcelties uz dzīvi Pļaviņās. Pēc ilgākām pārdomām tomēr nolēmām par labu pirkumam.
Siltumnīcas tukšas bijušas vairākus gadus. Aizaugušas ar zāli un dadžiem tā, ka, ieejot pa durvīm, šķita: esam ienākuši tropu džungļos. Siltumnīcu koka konstrukcijas bija ievērojami bojātas. Daudzviet izkrituši stikli. No piecām siltumnīcām tikai vienu izdevies pilnībā iestiklot. Pārējās daudz kur stikla vietā ir polietilēna plēve, taču tas saimniekot netraucē.
Kaut atnācām no cita rajona, te iedzīvoties bija viegli, jo tuvumā ir atsaucīgi un laipni kaimiņi. Viņi palīdzēja ne tikai ar labu vārdu, bet arī ar vērtīgiem padomiem.
Izmanto modernas tehnoloģijas
Siltumnīcās ierīkojām pilienlaistīšanas sistēmu. Tā ievērojami atvieglo darbu. Lai pārvietotu šļūtenes, līdz tam bija nepieciešami trīs cilvēki. Nu, kamēr paši pusdienojam, „paēd” arī tomāti un gurķi, jo vienlaikus ar ūdeni tiem piegādā barības vielas. Nākotnē plānots ierīkot arī datorizētu sistēmu, kura aprēķinās, cik un kādas barības vielas nepieciešamas katram augam, un nodrošinās šo vielu dozēšanu. Tas palīdzēs ievērojami palielināt ražību.
„Lejas Mālkalnos” lielākoties audzē tomātus, vienā siltumnīcā ienākas gurķi, nelielā platībā iestādīta paprika. Pavasarī te audzē dažādus stādus.
Ģimenes uzņēmums
Pagaidām siltumnīcu apkures sistēma nedarbojas, un vēsais pavasaris traucēja iegūt pietiekami agru ražu. Krievijā ražotais apkures katls tā neekonomiskuma dēļ demontēts. Līdz aukstajam laikam ierīkos jaunu apkures sistēmu, un arī ziemas salā stiklotajās telpās augs stādi un smaržos pēc mitras, auglīgas zemes.
Izaudzēto pērk vietējie –– pļaviņieši un klintainieši, arī apkaimes uzņēmēji ir atsaucīgi un palīdz iztirgot preci, taču lielāko produkcijas daļu ved uz Rīgu, kur ir liels noieta tirgus.
–– Mēs strādājam tikai paši, –– saka Raimonds Putenis. –– Izdevīgāk ir izmantot modernas tehnoloģijas, nevis nolīgt lielu skaitu strādnieku. Kā jau visiem lauksaimniekiem, viegli neklājas, taču esam optimisti, jo citādi šodien izdzīvot ir ļoti grūti.
