8. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstos “Staburags” ieraudzīja tikai piecus Aizkraukles rajona iedzīvotājus, kuri pārstāv četras partijas. Turpmākajos numuros publicēsim intervijas ar viņiem.
8. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstos “Staburags” ieraudzīja tikai piecus Aizkraukles rajona iedzīvotājus, kuri pārstāv četras partijas. Turpmākajos numuros publicēsim intervijas ar viņiem. Vienīgā sieviete vīru vidū ir Dagnija Mālniece. Ar viņu arī pirmā “Staburaga” intervija.
Latvijas Republikas 8. Saeimas vēlēšanās Zemgales apgabalā partiju “Mūsu zeme” no Aizkraukles rajona pārstāv Dagnija Mālniece — Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Aurmaņi” īpašniece. Dzimusi 1954. gada 5. augustā, augstākā izglītība, pēc profesijas — mežsaimniece, četru bērnu māte.
— Par ko iestājas partija “Mūsu zeme”?
— Esam par Latvijas okupācijas fakta starptautisku atzīšanu un dekolonizāciju, kā arī par tautsaimniecības reālu un strauju attīstību, jaunu darbavietu radīšanu. Esam arī par valsts garantētu tautas veselības aprūpi un latviešu valodas un latviskas izglītības prioritāti.
— Kā jūs to panāksiet?
— Ar likumu labojumiem. Mūsuprāt, piektā, sestā un septītā Saeima nav bijušas lemttiesīgas, jo to ievēlēšana nebija likumīga, bet gan antikonstitucionāla. Latvijas Republikas Augstākās Padomes pieņemtais likums “Par piektās Saeimas vēlēšanām” grozīja LR Satversmes sestā panta būtību, ieviešot četru procentu barjeru. Atbilstoši Satversmes 77. pantam trūkst tautas nobalsošanas.
Mūsu partijas priekšsēdētājs Ilmārs Ančāns Satversmes tiesai par to ir iesniedzis konstitucionālu sūdzību. To izskatīs 10. septembrī.
— Vai tas nozīme, ka Latvijā it kā likumīgi notikušas daudzas svarīgas ekonomiskās pārmaiņas?
— Ja deputāti nebija lemttiesīgi, tad nelikumīga bijusi arī privatizācija. Privatizācijas procesā bija jāuzvar tiem, kas spētu turpināt ražošanu. Valsts pārziņā bija jāpaliek stratēģiskajiem tautsaimniecības objektiem — enerģētikai, transportam, sakariem, bankām — un galvenajiem peļņas avotiem — valūtas maiņas, alkohola un cigarešu tirdzniecības monopolam.
— Jūs uzskatāt, ka vēl var ko vērst par labu?
— Vēl nav par vēlu atdot valstij nolaupītās vērtības, jo mēs esam pret nabadzīgu valsti.
— Pret ko vēl jūs esat?
— Esam pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, pilsonības masveida piešķiršanu un Latvijas zemes pārdošanu nepilsoņiem un ārvalstniekiem.
— Kāpēc?
— Lai saglabātu latvisku Latviju, zemi, tautu un valodu. Mēs domājam savādāk nekā pašreizējie politiķi, kuri bez ierunām pakļaujas Krievijas un Eiropas Savienības prasībām gan valodas, gan pilsonības un zemes tirgus jautājumā, atļaujot izlaupīt valsts bagātības. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības sabrukums ir neizbēgams, jo tā dibināta uz nesavienojamiem pretstatiem.
— Jūs varbūt latviešus salīdzināt ar Amerikas indiāņiem?
— Indiāņus fiziski iznīcināja svešinieki, bet mūs iznīcina pašmāju nodevēji. Pašreizējā valsts politika no dzimtās zemes apzināti atsvešina jaunatni, iznīdē nacionālo pašapziņu, liek justies nabadzīgiem un nevajadzīgiem. Tāpēc daudzi strādā ārvalstīs, arī izglītību ieguvušie dodas projām. Valsts atsakās no savas nākotnes.
Septiņās lielākajās Latvijas pilsētās (Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē un Daugavpilī) ekonomika jau sen ir nelatviešu rokās. Nemaz nerunāsim par zemniecības iznīcināšanu. Sāpīgi, bet kopš Atmodas sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies jau apmēram par 55 tūkstošiem cilvēku.
— Ko jūs notikušajā vainojat?
— Bijušo komunistisko nomenklatūru, kura, lai nostiprinātu savu varu un ietekmi, izveidoja bufersistēmu no tautas kangariem un uzpirktajiem ierēdņiem. Lai ar kriminālās pasaules “tikumiem” un likumiem valstī radītu haosu, kura mērķis ir atbalstīt korupciju visos varas līmeņos. Pašreizējo valsts morāli raksturo attieksme pret bērniem, invalīdiem un pensionāriem.
Atcerēsimies naudas maiņu: viens pret diviem simtiem, ar Ivara Godmaņa, Ojāra Kehra un Einara Repšes svētību tautu apzaga. Esam par to, lai vēl dzīvajiem nauda tiktu atdota.
— Vai no jūsu partijas 8. Saeimā kādu ievēlēs?
— Protams, ceram, bet esam maza (470 biedru) partija, kurai reklāmai nav līdzekļu, tāpēc tauta par mums zina maz. Mēs gan uzskatām, ka nav lielu un mazu partiju. Ir tikai bagātās, kuras nopirkuši naudasmaisi — tās var uzskatīt par pērkamām partijām, un nabagās. Lai panāktu izmaiņas, mums jāatrod tādi cilvēki, par kuru godprātību, nacionālpatriotismu un vēlmi strādāt varam nešaubīties.
— Kad un kāpēc jūs, lauku sieviete ar četriem bērniem, pievērsāties politikai?
— Jau kopš Atmodas laika. Esmu nacionāli noskaņota latviete un tāpēc iestājos par latvisku Latviju.
— Partijas “Mūsu zeme” sarakstā ir arī jūsu vīrs Mārtiņš Mālnieks. Viņš taču agrāk uzdevās par aizsargu komandieri?
— Par Mārtiņu Mālnieku zinu, ka viņš sarakstā pārstāv Tukumu, bet neko vairāk arī pastāstīt nevaru, jo mūsu laulība ir šķirta jau pērnā gada oktobrī, un viņš Daudzesē vairs nedzīvo.
