Atlidojušie gājputni čivina, vītero un gatavojas vīt ligzdas. Ir arī trīs brangi “nometnieki”, kuri atkal domā par siltām ligzdām — pašmāju politiķi oligarhi.
Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers tikšanās reizē vairāk nekā divas stundas sprieduši par politisko situāciju valstī. Šlesers atklājis, ka runājuši par iespējamo Repšes atbalstīšanu — viņš atkal gribot kļūt par valdības vadītāju. Oligarhi prognozē, ka Dombrovska valdība noturēsies ne ilgāk kā līdz rudenim, jo “Vienotība” izjuks, sašķelsies, daļa deputātu piesliesies Repšem, un valdībā atkal atgriezīsies Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji.
Gatavība atbalstīt Repši ir visai neparasts gājiens, jo Šlesers un Repše savlaik nesatika. Vai tagad notikušas brīnumainas pavasara pārvērtības?
Šai “dziesmai” piebalsojis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, LNT raidījumā sacīdams, ka Saeimas atlaišana un oligarhu padzīšana nav devusi pozitīvu rezultātu un Dombrovska trešā valdība darbu sākusi visai lēnīgi.
Bet vai tad no dziļas bedres var izrāpties tikpat ātri, cik vienkārši tajā iekrist? Un ko pats prezidents ir darījis, lai darbs veiktos ātrāk? Dažs interneta komentētājs ironiski teic, ka “superātrais” Bērziņš pēkšņi ieklepojies!
Valdis Dombrovskis bažas par valdības krišanu noraida — tādas runas dzirdamas jau trīs gadus, kopš viņš ir amatā. Koalīcija ir stabila, un valdības darbs vērtējams kā sekmīgs, jo pabeigta starptautiskā aizdevuma programma, valdība izstrādā Nacionālās attīstības plānu, un krīzes vadību nomainījusi Latvijas ilgtermiņa izaugsmes plānošana. Premjers domā, ka trīs “vecie oligarhi” meklē iespējas noturēt ietekmi, kas ir samazinājusies.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka Dombrovskim ir tas, kā “trim runčiem” vairs nav: “Triju oligarhu pagātnes varoņdarbus vēlēšanās ir pienācīgi novērtējusi Latvijas tauta un turpina vērtēt Rīgas un Londonas tiesas. Viņi, protams, var apspriest Dombrovska valdības gāšanas un politisko līķu reanimācijas scenārijus. Bet, tāpat kā Edgara Liepiņa apdziedātajiem runčiem, viņiem vairs nav tā, kas ir Valdim Dombrovskim un viņa valdībai — sabiedrības izglītotākās un darbīgākās daļas atbalsta. Latvijas politikā mūziku vairs nepasūta tie, kas maksā. Oligarhi, minigarhi un kleptokrāti, protams, var sūkstīties par aizgājušo dienu spožumu, bet atpakaļceļa uz to vairs nav.”
Triju oligarhu vēlme atkal nokļūt varas virsotnē izklausās pēc pasakas. Tās gan parasti beidzas laimīgi. Cerams, ka ne šī.
