Sēļu zemei šī ir īpaša nedēļa — no 14. līdz 21. jūlijam Neretā pulcējas pasaules latviešu ģimenes, te notiek 3×3 nometne, veltīta latviešu dzīvošanai mūžu mūžos, Sēlijai un sēļiem.
Sēļu zemei šī ir īpaša nedēļa — no 14. līdz 21. jūlijam Neretā pulcējas pasaules latviešu ģimenes, te notiek 3×3 nometne, veltīta latviešu dzīvošanai mūžu mūžos, Sēlijai un sēļiem. Tajā piedalās latvieši trijās paaudzēs — bērni, vecāki, vecvecāki.
Pirmā notiek ASV
Nometnes 3×3 aizsācēja ir Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte. Pirmo reizi latviešu ģimenes 3×3 nometnē satikās 1981. gadā ASV, Garezerā. Ārzemēs dzīvojošie tautieši kopā nāca, lai neaizmirstu, ka ir latvieši, lai atcerētos latviskās tradīcijas, latvietību, mācītos par latviešiem, Latviju, par latvisko ģimeņu stiprināšanu, draudzību.
Šāda kopīga nometne ārzemēs dzīvojošajiem palīdz nezaudēt latvisko identitāti. Kopš pirmās 3×3 nometnes Garezerā, visā pasaulē tādas notikušas jau 131 ar 18159 dalībniekiem. Vairākās valstīs — Austrālijā, Anglijā, ASV, Kanādā — ir 3×3 saimes, kas gādā par nometņu rīkošanu ne tikai savā valstī, bet arī citviet.
Latvijā jau divi duči
Latvijā 3×3 nometnes ir regulāras kopš 1990. gada. Pirmā 3×3 nometne Latvijā notika Ogres rajona Madlienā, šobrīd Neretā notiekošā ir jau 24. Tajā pulcējas 280 dalībnieku no Latvijas, Krievijas, ASV, Kanādas, Anglijas, Itālijas un citām pasaules valstīm. Vēl apmēram 130 cilvēku no Neretas, Pilskalnes, Viesītes un citām tuvām vietām ik dienu ierodas nometnē uz ievirzes nodarbībām.
Jaunākie Neretas nometnes dalībnieki dzimuši 2001. gadā, vecākajiem drīz apritēs astotais gadu desmits. Visi dzīvo Neretas vidusskolā, kur, kā arī tuvākajā apkārtnē, notiek dažādas aktivitātes — ieviržu nodarbības, sporta spēles, dejas. 3×3 dalībnieki izmitinājušies arī pie viesmīlīgajiem neretiešiem, vairāki uzslējuši teltis un dzīvo tajās.
Nometnes tēmu izvēlas kongresā
Pasaules latviešu ģimeņu 3×3 nometni Neretā vada bijusī aizkraukliete Mazsalacas vidusskolas direktore Inese Bērziņa. Nometnes organizēšanā viņa ieguldījusi milzīgu darbu, strādājot pie tās vairāk nekā gadu.
— Neretā notiekošās nometnes sākums rodams jau 2001. gadā, kad oktobrī notika 2. Sēlijas kongress, kurā runāja par Sēliju, sēļiem, viņu pagātni, tagadni, nākotni, — stāsta Inese Bērziņa. — Tad arī izvēlējāmies nometnes 3×3 tēmu — “Sēlija”. Protams, ka šāda nometne jārīko Sēlijā. Neretas ļaudīm bija vēlēšanās uzņemt savās mājās 3×3 nometni. Turklāt Nereta ir viena no Sēlijas ievērojamākajām vietām, tā var lepoties ar cilvēkiem, kuri savas dzimtās puses vārdu nesuši tālu pasaulē. No Neretas puses nācis Jānis Jaunsudrabiņš, Velta Toma, Valdemārs Ancītis, Tālis Zālītis un citas ievērojamas personības. Tieši tādēļ nolēmām 3×3 nometni rīkot Neretā, sēļu zemē. Šajā pusē arī iepriekš bija viena 3×3 nometne — 1993. gadā Jēkabpils rajona Salā.
Raksta pieteikuma vēstules
3×3 nometnē nevar nokļūt katrs. Lai tajā piedalītos, pretendentam jāraksta vēstule ar pamatojumu, kādēļ viņš un viņa ģimene grib būt nometnē, ko cer tajā sastapt un ko 3×3 nometne dos ģimenei, kā palīdzēs latvisko sēt ap sevi savā novadā. Nometņu rīkotāji izvērtē, kuru aicināt uz nometni, bet kuram lūgt pagaidīt līdz citai reizei. Rīkotāji gan teic, ka uz 3×3 nometni parasti aicina visus rakstītājus, jo cilvēki, kas vēlas piedalīties, ir latviskām tradīcijām bagāti un seno latvietību cienoši. 3×3 nometne ir iespēja savu latvietības izjūtu padziļināt.
Piemēram, pieteikuma vēstulē Vineta Gončare no “Saulgrožiem” raksta: “Nometnē gribu iepazīties ar cilvēkiem, kuri uz dzīvi raugās ar ticību labajam. Gribu papildināt savu garīgo vērtību krātuvīti, vairāk uzzināt par latviešu tradīcijām un godiem.”
Finansiāli palīdz ministrija
Organizēt un uzturēt nometni ir dārgi, tādēļ dzīvošana tajā ir par maksu. Par pieaugušo jāmaksā 35 lati, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam — 20 latu, bet ne vairāk kā 120 latu no vienas ģimenes. Par šo naudu dalībnieki saņem trīsreizēju ēdināšanu, dzīvesvietu, ieviržu nodarbības un lekcijas.
— 3×3 nometnē dzīvo arī vairākas ģimenes, kuras pašas nemaksā, jo to nespēj, — stāsta Inese Bērziņa. — Viņām uzturēšanos nometnē apmaksā Pasaules brīvo latviešu apvienība, šogad pirmo reizi 3×3 nometni finansiāli atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija. Pateicoties tam, Neretā var uzturēties ģimenes, kuras citos apstākļos uz nometni netiktu.
Tieši par ministrijas naudu nometnē uzturas desmit labāko Neretas vidusskolas audzēkņu, divas meitenes no Imantas bērnunama, bet Pasaules brīvo latviešu apvienības atbalsts palīdzēja te nokļūt latviešu ģimenēm no Krievijas.
Lektori strādā bez maksas
Ar Pasaules brīvo latviešu apvienības un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu 3×3 nometnē Neretā uzturas arī lektoru, kuri vada ievirzes nodarbības, ģimenes.
— Nometnē strādā septiņdesmit lektoru, kuri atalgojumu par darbu nesaņem. Viņi strādā, savas sirdsbalss vadīti, — stāsta 3×3 nometnes Neretā vadītāja. — Vairākiem lektoriem līdzi ir arī bērni, kuri 3×3 nometnē var dzīvot bez maksas.
Atalgojumu nesaņem arī paši nometnes organizatori, vadītāji un koordinatori, starp kuriem daudzi ir neretieši — Guntis Ozoliņš, Laima Grebska, Inta Klimoviča, Aija Kalnāre un citi.
Dzīvo seno sēļu sētās
3×3 nometnes Neretā galvenā darbība notiek Neretas vidusskolā un tās apkārtnē. Tur nometnes dalībnieki dzīvo, darbojas ieviržu nodarbībās, skolā ierīkotas arī naktsmājas, kurām doti seno sēļu sētu nosaukumi.
— Visām vietām, kur norisinās nometnes darbība, doti ar Neretas un senās Sēlijas novada vietvārdiem saistīti nosaukumi, — stāsta Inese Bērziņa. — Piemēram, kafejnīcu pie skolas sauc “Mūsmājas”, tāpat arī nometnes avīzi, bet istabiņas, kurās mitinās nometnes dalībnieki, nodēvētas par Ķīķeriem, Siksnāniem, Brangaļiem, Duļļiem un citos nosaukumos, kādi bija un ir sēļu sētām. Istabiņās mītošos dēvē par attiecīgās sētas saimi.
Atsevišķas mājvietas — “Sēlīši” — Neretas pagasta bērnudārzā iekārtotas nometnes mazākajiem dalībniekiem. Kamēr vecāki darbojas ievirzes nodarbībās, “Sēlīšos” bērnudārza audzinātāju uzraudzībā rotaļās iet piecpadsmit līdz divdesmit bērnu.
Diena aizrit nodarbībās
3×3 nometnes neatņemama sastāvdaļa ir ieviržu nodarbības — tajās lektori sniedz ieskatu kādā noteiktā tēmā. Neretā notiekošajā nometnē ir 37 šādas ievirzes, domātas visām vecuma grupām. Ir zīmēšana, rotu kalšana, teātra nodarbības, ādas apstrāde, notiek ģimeņu semināri, filozofijas un vēstures nodarbības, latviskās dzīvesziņas skola un vēl daudz citu interesantu nodarbību. Visas ievirzes nemaz nenosaukt, tāpat kā to vadītājus, Latvijā un pasaulē pazīstamus cilvēkus: Līga Ruperte, Māra Tupese, Janīna Kursīte, Jānis Kušķis, Mārtiņš Rītiņš un citi.
— Nometnes dalībniekiem garlaikoties neiznāk. No pulksten 10.30 notiek rīta ievirzes, no 15 — pusdienas ievirzes, no pulksten 17 visi pulcējas vakara ievirzēs, — stāsta Inese Bērziņa. — Notiek dažādi kultūras pasākumi, dievkalpojumi, pirmajā nometnes dienā bija iepazīšanās vakars, bet pēdējā būs preses konference.
Māca saprast pat akmeni
“Staburags” pārliecinājās, ka ieviržu nodarbības nometnes dalībniekos izraisa lielu interesi un ka neviens lektors nepaliek bez klausītājiem un skatītājiem. Piemēram, mākslinieku Valda Kupra un Maijas Brašmanes vadītajās ievirzēs “Vizuālās intervijas” pulcējās kupls skaits interesentu, kuriem lektori mācīja intervēt ne tikai cilvēkus, bet arī dabu.
— Ir svarīgi spēt atrast cilvēkus, runāt ar viņiem, pamanīt būtiskāko, nozīmīgāko otrā, — ievirzes dalībniekiem stāsta Valdis Kupris. — Arī jebkura lieta, pat akmens vai kļavas lapa, spēj runāt. Mums tikai jāmācās to saprast.
Daudz interesentu sastapām arī “Latviskās ievirzes” nodarbībās, rotkalšanā, folkloras stundās, dažādās mākslinieciskajās nodarbēs un citur.
Vecās audējas atgriežas
Īpašas pieminēšanas vērtas noteikti ir aušanas ievirzes, ko vada pašmāju vecās audējas. Pagasta kultūras namā iekārtotajā austuvē trijās stellēs top krāšņi lakati un segas.
— Neretā aušana izsenis bijusi lielā cieņā, bet pēdējos gados tā panīkusi, — stāsta audēja Aina Beņķīte. — Nu, nometni gaidot, vecās audējas sanācām kopā un aužam atkal, mācot šo prasmi nometnes dalībniekiem. Pārsteidzoši, bet uz aušanas nodarbībām nāk arī kāds puisis. Viņš jau izaudis paklāju.
Muzeja smēdes kalēji
3×3 nometnē notiek arī ekskursijas Sēlijas novadā. Jau pirmdienas rītā, tikko nometnē iekārtojušies, tās dalībnieki devās uz Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļas “Sēļu sētu”. Uz muzeju devās gan lieli, gan mazi — visu triju paaudžu ļaudis, un visiem “Sēļu sētā” bija ko darīt.
— Zēni iesaistījās kalēja darbā, kūra uguni, pūta plēšas, kala dažādas lietas, — stāsta Inese Bērziņa. — Meitenes kūla sviestu un sēja sieru. Ekskursiju izzinošu darīja “Sēļu sētas” muzeja darbinieces, stāstot par dzīvi Sēlijas novadā. Īpašu interesi izraisīja mazais bānītis, kādu šodien ieraudzīt ir retums.
Visi novadi vienviet
3×3 nometnē īpaši ir iepazīšanās vakari, kas notiek katrā 3×3 nometnē. Arī šajā tāds bija, un vienviet Neretas Dzirnavu saliņā satikās visi Latvijas novadi. Tur bija sēļi, kurzemnieki, latgaļi, zemgaļi un vidzemnieki. Viņi vienojās Latvijas kontūrā, lai iedegtām svecītēm tajā atrastu savu dzimto vietu.
— Tas bija burvīgs, neatkārtojams skats, kad Latvijas kontūrā aizdegās desmitiem sveču, parādot, ka 3×3 nometnē piedalās latviešu ģimenes no visām Latvijas malām, — stāsta Inese Bērziņa. — Tā ir vienreizēja sajūta — pie mirdzošās Latvijas kontūras, kopīgi dziedot, apzināties, ka esi viens no latviešiem, ka tev līdzās ir citi tādi paši kā tu.
Notikušo filmē un fotografē
Visu 3×3 nometnes dzīvi dokumentāli fiksē. Filmē operators Bonifācijs Urtāns, bet fotografē jaunjelgavietis Aivars Bite. Videofilmas par iepriekšējām dienām var redzēt skolas zālē, apskatāmas arī fotogrāfijas.
Ik dienu nometnē iznāk arī sava avīze “Mūsmājas”, kurā rakstos un bildēs atspoguļoti aktuālākie Neretas nometnes notikumi. Avīzes veidošana ir viena no daudzajām 3×3 nometnes ievirzēm.
Kad vēl Aizkraukles rajonā?
Svētdien pasaules latviešu ģimeņu 3×3 nometne Neretā beidzas. Kad tā atkal notiks Aizkraukles rajonā, grūti spriest. Vēlmi uzņemt savā pusē 3×3 nometnes dalībniekus izteikuši koknesieši, taču gadā Latvijā notiek tikai divas šādas nometnes, un visi Latvijas rajoni vēl nav aptverti. Acīmredzot mums būs ilgi jāgaida, līdz atkal varēsim uzņemt 3×3 nometni savā pusē, bet tikmēr ikvienam ir iespēja piedalīties nometnēs citviet un smelties latviskās dzīvesziņas gudrībās, vairojot latvisko sevī, savā ģimenē.
