Kopš 1977. gada muzeji visā pasaulē ik gadu 18. maijā atzīmē Starptautisko Muzeju dienu. Šogad gan plašāki pasākumi nenotika, visā Eiropā tika atcelta arī popularitāti iekarojusī akcija “Muzeju nakts”, kura bija paredzēta 16. maijā. Taču pamazām muzeji atsāk darbību, tajā skaitā arī Neretas novada novadpētniecības muzejs, kurā skatāmas trīs izstādes.
Kad muzejs apmeklētājiem jau bija slēgts, tika iekārtota no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja deponētā izstāde “Vēstules no Sibīrijas”, kurā stāstīts par deportācijām no Aizkraukles reģiona. Tajā iekļauti materiāli arī par cilvēkiem no Neretas un Mēmeles pagastiem.
Pēc pašreiz apkopotajiem datiem, no tagadējā Neretas novada 1949. gada 25. marta represijās izsūtīti 296 cilvēki, tajā skaitā vecumā virs 50 gadiem — 95 novada iedzīvotāji, 36 bērni līdz 11gadiem, 29 jaunieši no 12 līdz 18 gadiem, bet darbspējīgā vecuma iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 50 gadiem — 119. Izsūtījumā miruši 28 Neretas novada iedzīvotāji. Turklāt par vairākiem cilvēkiem nav ziņu, ka viņi būtu atgriezušies vai miruši Sibīrijā. Muzeja vadītāja Lidija Ozoliņa gan domā, ka šie skaitļi tomēr nav ļoti precīzi, jo vairākas reizes mainījies administratīvais iedalījums — gan pagastu, gan rajonu robežas. Tāpat iespējamas kļūdas izsūtāmo reģistrācijas sarakstos toreiz, kā arī to precizēšanas un atjaunošanas procesā tagad.
Vēl muzejā apskatāma izstāde “Izšuvumi Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājumā”. Šai izstādei kā labs papildinājums ir pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī muzejā izveidotā izstāde “Neretietes šuj un izšuj”. Viens stāsts šajā izstādē ir par izsūtījumā tapušiem darbiem — Vilmas Mistres (dzim. Skujiņa, 1933. — 2013.) Sibīrijā darinātajiem izšuvumiem un tamborējumiem.
Izstādē apskatāmi ne tikai čaklās neretietes darbi, bet arī viņas sarakste ar novadnieci Ausmu Zvirbuli. Lūk, fragments no vēstules: “…Pie mums grūti dabūt krāsaina mulinē diegus! Ja ir, tad vairāk bālas krāsas, spilgtas reti gadās. Mēs ar rokdarbiem gan raujamies. Krievietes jau gandrīz visas tikai tamborē. No latvietēm tikai tās vecās, kam nav nodarbošanās, īsa laika pēc tamborē, bet mēs jau šujam. Brūveru Gaida, Ilga šuj gandrīz rišeljē, jo viņām patīkot labāk, un arī krāsaino diegu trūkums. Mēs ar Intu šujam uz kanavas ar krustdūrieniem, pa druskai arī ielocījumu darbus, piem., dvieļiem. Arī rakstu bads utt.”
Līdz šim fragmentus no izstādēm varēja apskatīt “Facebook.com”, tagad tās var apskatīt klātienē, iepriekš gan ieteicams sazināties ar muzeja darbiniecēm. ◆
