Dzintra un Auseklis Ozoliņi saimnieko Neretas pagasta “Jāņos”. Uz Neretu saimnieks atnācis no dzimtā Iršu pagasta pirms 42 gadiem. Ar laiku iegādājies zemi, uzcēlis māju. Arī šajos grūtajos laikos Ozoliņiem izdevies saglabāt optimismu un ticību gaišākai rītdienai.
Ar 50 govīm iztiek labiAusekļa kungs savulaik Neretā strādājis gan par agronomu, gan iecirkņa priekšnieku, līdz Latvijas lauki piedzīvoja lielās pārmaiņas. Kolhozus likvidēja un bija jādomā, kā dzīvot turpmāk. Sākumā iegādājoties nedaudz zemes, vēlāk piepērkot klāt izveidoja “Jāņus” vārdu. Nodibināja arī SIA “Neretas grauds”, kurā darbojas joprojām. Sakarā ar grozījumiem Pensiju likumā Ausekļa kungs vairs nav tās priekšsēdētājs.— Kā SIA darbojas šodien?— Mūsdienās tehnika un iespējas, kādas var piedāvāt “Neretas grauds”, nevienam nav vajadzīgas un kļuvušas arī nerentablas. Kalte darbināma ar novecojušiem dīzeļdzinējiem, tāpēc graudus tajā kaltēt ir pārāk dārgi. Tāpēc ar mēraparātiem uz lauka regulāri pārbaudu graudu mitruma pakāpi un, kad tā nokritusies līdz vajadzīgajai, sāku pļauju, — stāsta Ausekļa kungs. — Dienā nopļauju vidēji 10 hektāru. Vietas, kur labību glabāt, ir daudz, un esmu iemanījies jau trešo gadu pēc kārtas iztikt bez kaltēšanas. Audzēju arī zālājus. Tos sastrādāju ruļļos. Ziemas — pavasara sezonai sagatavoju līdz pat 1400 ruļļiem. 500 ar skābbarību, pārējos — sienu, salmus pakaišiem. Visus salmus paši neizmantojam, tos atdodu citiem zemniekiem, lai nebūtu jāsadedzina vai jāsapūdē. Sagatavoto barību izbaroju 30 govīm un 20 telēm. Visus darbus saimniecībā cenšamies izdarīt divatā ar sievu. Ir pieņemta darbā viena palīdze, bet par slaukšanu saimniece gādā pati. Mēnesī pārdodam ap 20 tonnām piena kooperatīvam “Piena ceļš” no Ulbrokas, ko tas savukārt piegādā Rokišķu piena kombinātam Lietuvā.Vilki apdraud lopus— Kas saimniecībai dod lielākos ienākumus?— Iztiekam tikai no piena ražošanas. Laika trūkuma dēļ neesam pievērsušies piena pārstrādei sierā vai citos produktos. Saimniecei lopiņi ir sirdslieta. Man savukārt graudi — rūpējos par barības sagādi. Ne SIA, ne saimniecībai parādu nav, kaut apgrozījums nav liels, SIA gribas saglabāt, lai neietu zudumā ēkas un tehnika. Žēl būtu, ja to izdemolētu vai izsaimniekotu. Iespējas te ir lielas, piemēram, var glabāt līdz 2000 tonnām graudu, bet šāds daudzums mūsdienās ir nereāls.— Un kas rada zaudējumus?— Pēdējos gados apkārtnē savairojušies vilki. Nebaidās nākt pat mājas tuvumā. Tā nesen nokoda mīļo bullīti, kurš bija pieradināts un kļuvis gluži kā mājdzīvnieks. Pirms kāda laika runāja par kompensāciju izmaksu šādos gadījumos, protams, ka šobrīd par to nevar būt ne runas. Man rodas ap 400 latu šādā gadījumā zaudējumi apmērā, bet medījamo vilku skaits ir ierobežots. Ja, aizsargājot lopus, nošaušu kādu nelikumīgi, kompensācijas vietā man piemēros sodu. Tas ir nenormāli, bet tādos apstākļos nākas dzīvot. Par to, ka vilki Neretas pusē pārlieku savairojušies, liecina arī fakts, ka tuvējā mežā vēl pirms pāris mēneša redzēju četrpadsmit buciņu, bet nu palikuši tikai pāris. Pats esmu mednieks un zinu, ka nošauti viņi nav. Pagājušajā nedēļā kviešu laukā sastapu mežacūku ar septiņiem sivēniem. Pirms pāris dienām redzēju vairs tikai divus un līdzās cūku pēdām saskatīju arī vilku. Igaunijā reģistrēti jau 600 lāču, un kas mūs sagaida?— Ar dzīvi citādi esat apmierināts?— Vai zināt, kurš Latvijā ir laimīgs cilvēks? Tāds, kuram nav kredītu. Tikai vienu reizi traktora iegādei aizņēmos naudu bankā, bet laikus pārdevu daļu meža, tad ar to vēl varēja labi nopelnīt, un kredītu atdevu. Kopš tā laika iztieku tikai no tā, ko nopelnu. Sakrāju, lai arī ilgāk, tomēr zinu, ka esmu neatkarīgs. — Esat domājuši, kā saimniekosies pēc dažiem gadiem?— Abi dēli Jānis un Aivars ir precējušies, strādā un dzīvo Rīgā un “Jāņos” nevēlas atgriezties. Kad kļūsim vecāki un nespēsim darbus apdarīt, protams, būs žēl visu atstāt. Nāksies pārdot. Lielie lauki ierīkoti akmeņainā vietā. Visu, ko kolhoza laikā te sagāza kā nevajadzīgu, vajadzēja aizvākt. Savulaik akmeņu bija tik daudz, ka tos izmantoja arī Neretas baznīcas un kultūras nama celtniecībai. Māja, kūts un ceļš uzcelti uz šiem akmeņiem. Milzīgs darbs ieguldīts, negribētos, ka tas aiziet nebūtībā.
