Pagājušās nedēļas nogale Latvijā bija piesātināta ar kultūras pasākumiem, jo vienlaikus daudzviet risinājās gan reģionālie dziesmu svētki, amatnieku tirdziņi, gan pilsētu svētki. Vairākos no tiem piedalījās arī Aizkraukles un bijušā rajona kolektīvi. Vidējās paaudzes deju kolektīvi dejoja svētkos Valmierā, Kurzemes Dziesmu svētkos Dobelē dziedāja vīru koris “Staburags”, bet uz Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī devās jauktais koris “Aizkraukle”.
Daugavpils izcēlās ar svētku trejādību, jo vienlaikus tika svinēta gan Latgales Dziesmu svētku 70. jubileja, gan pilsētas 735. dzimšanas diena, gan 200 gadu, kopš sākta Daugavpils cietokšņa celtniecība. Tāpēc vienas dienas tik nozīmīgiem svētkiem būtu par maz. Un, līdzīgi kā latgaliešu kāzās, šie svētki risinājās trīs dienas. Daugavpilī vienuviet sadzīvo dažādu tautību pārstāvji — latvieši, krievi, lietuvieši, baltkrievi, ebreji, poļi. Četrās vietās pilsētā uz skatuves kāpa gan veci, gan jauni, cirka mākslinieki, džeza grupu un pūtēju orķestru mūziķi. Kā pilsētas viesim bija patīkami būt svētku virpulī, lai arī te esmu pāris reižu gadā. Salīdzinājumā ar pērno gadu un laiku iepriekš, kad par Latvijas austrumu teritorijām retais varēja teikt ko iepriecinošu, šobrīd pilsēta var pārsteigt jebkuru. Citviet Latvijā joprojām atrunājas, ka “mums te nekā nav, nekas nenotiek”, bet daudz impulsīvākā krievu tauta pati uzņemas iniciatīvu. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Strode teic, — pēc svētkiem, apkopojot padarīto, bijusi patīkami pārsteigta. Kaut arī budžetā svētkiem atvēlētās naudas bija divreiz mazāk kā pērn, toties apmeklētāju — divreiz vairāk. Palīdzēja vietējie uzņēmēji, bet režisori, kultūras darbinieki strādāja bez atlīdzības. Var jau teikt, ka ar dziesmām un dejām naudu nenopelnīt. Bet ko Rīgas kungi vēlas panākt ar miljonu vērtajām reklāmām? To pašu. Vairāk tūristu, vairāk naudas un lielāku popularitāti. Bet, ko vieni panāk ar lielu naudu, citi — ar cilvēku vienkāršību, atklātību, sirsnību. Nejauši dzirdēta garāmgājēja teiktais, ka “cilvēkiem apnikušas runas par krīzi un politiku”, apliecina šo svētku īsto sūtību — pozitīvisma lādiņu ikdienai. Īslaicīgās lietusgāzes cilvēkiem lika uz brīdi saspiesties zem parku kokiem un piešķīra šim pasākumam īpašu gaisotni. Vai es turpmāk biežāk ieskatīšos Daugavpils mājaslapā, gaidot nākamos svētkus? Noteikti.
